Pāvests apmeklēs kamalduliešu māsu klosteri

21. novembra pēcpusdienā pāvests dosies uz Svētā Antonija abata klosteri Romas Avventīno kalnā. Šeit, Svētās Sabīnas ielā, dzīvo benediktiešu atzara kamalduliešu kontemplatīvās māsas. Pāvesta vizīte notiks Klauzūras dzīvei veltītajā dienā. 1953. gada 21. novembrī, svinot Jaunavas Marijas Prezentācijas svētnīcā liturģisko piemiņu, pāvests Pijs XII Baznīcā ieviesa Pro Orantibus dienu, veltot to visām klauzūras kopienām. Kopš tā laika, ik gadus 21. novembrī ticīgie ir aicināti pateikties Kungam par kontemplatīvās dzīves dāvanu un īpaši par tām personām, kas atbildot šim speciālajam aicinājumam, no daudziem klosteriem pasaulē paceļ nepārtrauktu lūgšanu pretim Dievam.

Pāvestu Francisku pie kamalduliešu māsu klostera vārtiem satiks abate Mikela Porčellato un kopā ar viņu ienāks baznīcā, kur gaidīs 21 kopienas māsa. Pāvests kopā ar klostermāsām lūgsies, bet vēlāk paredzēts uzkavēties ar viņām apmēram pusstundu ilgā privāta rakstura sarunā.

21. novembris ir arī diena, kad klosterī ienāca māsa Nazarena Krotta. Tas bija 1945. gadā. Māsa visu savu dzīvi veltīja lūgšanai un gandarei. Viņa pārtika tikai no maizes un ūdens, gulēja uz vienkārša, no dēļiem pagatavota soliņa. Māsas Nazarenas svētuma liecība šais klostera mūros joprojām tiek glabāta dzīvā piemiņā. Kamaldulietes pasniegs pāvestam Franciskam vēstules, ko Nazarena Krotta rakstīja savam garīgajam tēvam. Tās liecina par viņas spēcīgo ticību, un dzīvi, kas ziedota Baznīcai.

Kamalduliešu māsu kopiena Romā izveidojās XVIII gadsimtā, kad jauna atraitne, trīs bērnu māte Andžela Pecca tikās ar kamalduliešu brāļiem, kuri dzīvoja Svētā Gregora klosterī Čelio kalnā. Māsu kopienas vēsturi iezīmēja daudzas vajāšanas, kas notika gan Napoleona, gan republikāņu laikā, gan arī pēc Itālijas apvienošanās. Kamaldulietēm bija jāpārvācas no vienas vietas uz citu, kur dzīves apstākļi ne vienmēr bija piemēroti klauzūras prasībām. Nostabilizējoties Avventīno kalnā, māsas sāka veidot atsevišķas mājas visos kontinentos. Pēc Vatikāna II koncila, Svētā Antonija abata vārdā nosauktā māsu kopiena, pateicoties abates Hildegardes Ginnazi tālredzībai, kā arī kamalduliešu un benediktiešu mūku atbalstam, veica ievērojamas pārmaiņas. Vairāk nekā gadu tūkstoti ilgo kamalduliešu garīgo tradīciju māsas pakāpeniski piemēroja koncila prasībām.

Kamaldulietes dzīvo pēc Svētā Benedikta Regulas, taču viņām ir sava Konstitūcija un viņas seko kamalduliešu mūku tradīcijai. Māsas mīt klosteros, kuri atrodas diecēzes bīskapa, vai arī Svētā Benedikta ordeņa kamalduliešu kongregācijas ģenerālpriora tiešā pārraudzībā.

Kamalduliešu māsām pieder sava lappuse kamalduliešu kongregācijas ietvaros. Jau no tās pirmsākumiem, kongregācijas dibinātāja svētā Romualda eremītiskajai stingrībai radās sekotāji ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu vidū. Apustuliskās dedzības pilns, svētais Romualds par vienīgo savas dzīves mērķi uzskatīja pievērst cilvēkus Kristum. No sabiedrības viņš attālinājās nevis tāpēc, lai no tās bēgtu, bet gan lai lūgtos par katra cilvēka garīgo labumu.

Tradicionālā kamalduliešu mūku un mūķeņu klātbūtnes forma pasaulē ir viņu viesmīlība, kas, saskaņā ar Regulu, sniedz ne tikai materiāla veida atvieglojumu tiem, kas apmeklē klosteri, bet arī garīgo barību. Svētā Antonija abata klosterī Romā no pirmdienas līdz sestdienai, laikā no 13.30 līdz 14.30 darbojas nabadzīgo virtuve.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta