Mūžīgajai dzīvei ir cita dimensija

Nevis šī dzīve ir atskaites punkts mūžībai, bet gan mūžība ir tā, kas izgaismo mūsu šīszemes dzīvi un piešķir tai cerību – sacīja pāvests, uzrunājot svētdien, 10. novembrī, Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sanākušos svētceļniekus. Gribot izprast mūžīgo dzīvi, cilvēki mēģina to salīdzināt ar dzīvi šinī pasaulē. Taču svarīgi apzināties, ka mūžīgajai dzīvei ir pavisam cita dimensija – uzsvēra Francisks.

Svētā tēva uzruna balstījās uz svētdienai veltīto Evaņģēlija fragmentu par augšāmcelšanos. Saduceji gribēja iedzīt Jēzu lamatās un izsmiet ticību par mirušo augšāmcelšanos. Viņi pastāsta kādu izdomātu piemēru par sievieti, kurai bija septiņi vīri, kuri nomira viens pēc otra, un uzdod Jēzum jautājumu: „Kuram no viņiem šī sieviete būs sieva pēc nāves?” Jēzus, kurš vienmēr ir lēnprātīgs un pazemīgs, vispirms atbild, ka dzīvei pēc nāves ir citi parametri. Mūžīgā dzīve ir cita dzīve. Tai ir cita dimensija. Pēc augšāmcelšanās cilvēki dzīvos citā stāvoklī, ko šobrīd mēs nevaram ne piedzīvot, ne iedomāties.

Pēc tam Jēzus dodas pretuzbrukumā un pierāda patiesību par augšāmcelšanos – turpināja pāvests. Jēzus atgādina, ka Kungs ir Ābrahama, Īzāka un Jēkaba Dievs. Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs. Tādā veidā Jēzus apliecina, ka Dieva vārds ir saistīts ar cilvēku vārdu, un ka šī saikne ir stiprāka par nāvi. Francisks norādīja, ka arī mēs varam būt pārliecināti, ka Kungs ir mūsu Dievs. Pats Kristus ir Augšāmcelšanās un Dzīvība, jo Viņš ar savu mīlestību un nāvi pie krusta uzvarēja nāvi. Jēzū Dievs dāvā mums mūžīgo dzīvi, kas nav mūsu šīszemes dzīves izgreznojums, bet kas pārsniedz mūsu sapratni un iztēli. Dievs ar savu mīlestību mūs nemitīgi pārsteidz.

Ja skatāmies tikai ar cilvēcisku skatienu, tad esam spiesti apgalvot, ka cilvēks iet pretī nāvei – teica Francisks. To varam redzēt. Taču tas tā izskatās tikai tad, ja raugāmies cilvēciski. Jēzus apgriež otrādi šo perspektīvu un apliecina, ka mūsu ceļš ved mūs no nāves uz dzīvību – uz dzīvības pilnību. Mēs svētceļojam uz pilnīgu dzīvi. Tieši šī pilnīgā dzīve ir tā, kas izgaismo mūsu ceļu. Tātad, nāve ir mums aiz muguras nevis priekšā. Pāvests piebilda, ka mums priekšā ir dzīvo Dievs, kurš zina mūsu vārdu. Kaut arī nespējam iztēloties kāda būs mūžīgā dzīve, tomēr jau šeit, virs zemes, satiekam Jēzu un piedzīvojam Viņa mīlestību lūgšanā, sakramentos un brālībā. Tādā veidā varam gūt zināmu priekšstatu jau šajā pasaulē. Piedzīvojot Dieva mīlestību un Viņa uzticību, pieaug arī mūsu ticība uz augšāmcelšanos. Ja Dievs ir uzticīgs un mīl, tad tas nevar būt uz kādu ierobežotu laiku. Uzticība ir mūžīga. Dieva mīlestība ir mūžīga.

Tā kā svētdien apritēja 75 gadi kopš tā dēvētās „Kristāla” jeb sasisto stiklu nakts, pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests aicināja klātesošos atjaunot savu brālību un solidaritāti ar ebreju tautu, ar mūsu vecākajiem brāļiem. 1938. gadā, naktī no 9. un 10. novembri, notika pret ebrejiem vērsti grautiņi – tika dedzinātas sinagogas, demolētas mājas, veikali un uzņēmumi, 90 cilvēki nogalināti un 30 tk. ebreju vīriešu aizturēti un aizvesti uz koncentrācijas nometnēm. Francisks mudināja lūgties, lai pagātnes notikumu piemiņa palīdz mums būt vienmēr nomodā attiecībā uz jebkādām naida un tolerances trūkuma formām.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta