Pāvests tiekas ar slimniekiem, invalīdiem un apvienības UNITALSI locekļiem

Sestdien, 9. novembrī, Pāvila VI zālē pāvests tikās ar apmēram septiņiem tūkstošiem slimnieku un invalīdu, kā arī ar viņu pavadītājiem – apvienības UNITALSI locekļiem.

Francisks atzīmēja, ka jau 110 gadus šī apvienība rūpējas par slimniekiem un citiem nespējniekiem īstenā Evaņģēlija garā. Šis darbs nepieder ne asistenciālai, ne filantropiskai kategorijai. Tā ir patiesa tuvākmīlestības sludināšana, kalpojums, sniedzot mierinājumu citiem.

UNITALSI apvienība ir izkaisīta pa visu Itāliju. Pāvests atzīmēja, ka tajā ietilpst vīrieši un sievietes, mammas un tēti, daudzi jaunieši, kuri, vadoties no mīlestības uz Kristu, un no Labā samarieša piemēra, sastopoties ar ciešanām, nepagriež seju uz citu pusi. Svētais tēvs teica, ka „nepagriezt seju uz citu pusi” ir tikums. Viņš novēlēja, lai ar šo tikumu apvienības locekļi vienmēr iet uz priekšu. Francisks pamudināja:

„Tieši pretēji, vienmēr izrādiet skatienu, kas pieņem, rokas, kas paceļ un pavada, vārdus, kas mierina, apskāvienu, kurā izpaužas maigums. Lai jūs nebaida grūtības un nogurums. Turpiniet dāvāt savu laiku, smaidu un mīlestību brāļiem un māsām, kuriem tie ir nepieciešami. Lai katrs slims un trausls cilvēks jūsu sejā var saskatīt Jēzus seju, un lai arī jūs cietošā cilvēkā varat saskatīt Kristus miesu.”

Pāvests piebilda, ka nabadzīgie, tai skaitā arī nabadzīgie veselības ziņā, ir Baznīcas bagātība. Tāpēc UNITALSI un daudzas citas ekleziālās apvienības ir saņēmušas šo bagātību, lai palīdzētu to novērtēt ne tikai Baznīcai, bet visai sabiedrībai.

Francisks atzīmēja, ka mūsdienu kultūras un sociālais konteksts fizisko trauslumu vairāk tiecas apslēpt, uzskatīt to vienīgi par problēmu. „UNITALSI ir aicināta būt par pravietisku zīmi un iet pret šo pasaulīgo loģiku – atkritumu loģiku, vai ne?” sacīja pāvests. Viņš mudināja palīdzēt cietējiem būt par sabiedrības, Baznīcas un pašas apvienības aktīviem locekļiem. Lai veicinātu slimnieku patiesu iekļaušanu kristīgajā kopienā un raisītu viņos piederības sajūtu, ir nepieciešama visaptveroša pastorālā aprūpe draudzēs un apvienībās.

Pāvests uzrunāja klātesošos: „Dārgie brāļi un māsas slimnieki, neuzskatiet sevi tikai par solidaritātes un tuvākmīlestības objektu, bet jūtieties ar pilnām tiesībām iekļauti Baznīcas dzīvē un misijā. Jums pieder jūsu vieta, specifiskā loma draudzē un katrā ekleziālajā vidē. Jūsu klusā klātbūtne spēj uzrunāt vairāk nekā daudzi vārdi, jūsu lūgšana, jūsu ciešanu devums vienotībā ar krustā sistā Jēzus ciešanām pasaules pestīšanas labā, jūsu pacietīgā un arī priecīgā sava stāvokļa pieņemšana, ir garīgais resurss, katras kristīgās kopienas mantojums. Nekautrējieties būt par Baznīcas dārgumu!”

Noslēgumā Svētais tēvs atzīmēja, ka visspēcīgākā pieredze apvienības UNITALSI ietvaros, ir svētceļojumi uz mariāniskajām svētnīcām, īpaši uz Lurdu. Arī apvienības apustuliskais stils un garīgums atsaucas uz Jaunavu Mariju. Francisks rosināja atklāt šī aicinājuma dziļumus, atdarināt Marijas mātišķās rūpes par katru no mums.

Sestdien, pirms tikšanās ar apvienību UNITALSI, pāvests atsevišķā audiencē pieņēma arī svētceļniekus no Ligūrijas. Ar viņiem Svētais tēvs uzkavējās neoficiālā, ļoti vienkāršā patērzēšanā, kurā neiztrūka viņa labestīgs humors, un aicināja vienmēr paļauties uz Jēzu, lūgt Viņa Vissvētākās Mātes – Jaunavas Marijas aizbildniecību un neaizmirst lūgšanās pieminēt arī viņu un viņa kalpojumu.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta