Pāvesta lūgšanu nodomi novembrī

Vispārējā nodomā Svētais tēvs šomēnes aicina lūgties par dvēseļu ganiem: Lai priesteri, kuri piedzīvo grūtības, tiek spēcināti savās ciešanās, atbalstīti šaubās un stiprināti uzticībā. Apustuliskajā pamudinājumā Pastores dabo vobis svētīgais Jānis Pāvils II runā par priesteru vientulības problēmu, norādot, ka to jāskata Baznīcas vienotības kontekstā. Savā ziņā visi piedzīvo vientulību, un tas ir pilnīgi normāli. Taču ir arī tāda vientulība, ko izraisa dažādas grūtības. Lai priesteris tiktu ar to galā, svētīgais pāvests norāda uz dažiem svarīgiem līdzekļiem – sadraudzību un sadarbību ar brāļiem priesterībā, regulāriem kontaktiem ar bīskapu, kā arī draudzību un sirsnīgākām attiecībām ar lajiem, kuri aktīvi darbojas draudzē.

Tomēr vientulība ne tikai sagādā raizes, bet tai ir arī savi plusi priestera dzīvē – turpina Jānis Pāvils II. Ja vientulība tiek pieņemta sevis veltīšanās garā vienotībā ar Kungu, tad tā var veicināt lūgšanu dzīvi, studijas, svētdarīšanu un cilvēcisko izaugsmi. Turklāt, nemitīgai formācijai ir pat nepieciešama zināma veida vientulība. Svētie Raksti runā par Jēzu, kurš regulāri devās vientulībā kādā klusā vietā, lai lūgtos (sal. Mt 14, 23). Svarīgi, lai priesteris prastu pieņemt un pareizi izdzīvot vientulību, piepildot to ar Kunga klātbūtni. Tikai tad bagātināsies viņa iekšējā dzīve un veidosies patiesas attiecības ar līdzcilvēkiem. Svētīgais Jānis Pāvils II norāda, ka atbalstu priesterim nodrošina arī formācija visas dzīves garumā.

Misiju nodomā pāvests Francisks šomēnes aicina lūgties: Lai Latīņamerikas Baznīcas sūta misionārus citām Baznīcām, kas būtu apliecinājums tam, ka reiz saņemtā evaņģelizācija ir nesusi augļus.

2011. gada 6. janvārī Benedikts XVI tikās un svinēja vesperes ar bīskapiem no Brazīlijas. Tikšanās laikā emeritētais pāvests norādīja, ka šodien ir daudz tādu katoļu, kuri attālinās no Baznīcas dzīves. Problēmas galvenais iemesls varētu būt nepilnības evaņģelizācijas darbā. Ļoti bieži par sektu upuriem kļūst tieši katoļticīgie, kuri nav saņēmuši pietiekoši kvalitatīvu kristīgo formāciju un, līdz ar to, ir vāji savā ticībā. Emeritētais pāvests uzsvēra, ka evaņģelizācijā galvenais uzsvars ir jāliek uz Kristu un Viņa Baznīcu.

Enciklikā Deus Caritas est Benedikts XVI norāda, ka kļūšanas par kristieti pamatā ir nevis kāds ētisks lēmums vai kāda cēla ideja, bet tikšanās ar Personu, kura paver cilvēka dzīvei jaunus apvāršņus un piešķir tai izšķirošu virzību (sal. 1). Tāpēc evaņģelizācijas darbu jāveic tā, lai cilvēks satiktu Kristu. Ko tas praktiski nozīmē? Jautājuma par pastorālo darbu kontekstā Benedikta XVI uzrunā Brazīlijas bīskapiem kā atslēgas vārds parādās „uzņemšana”. Tas nozīmē iziet pretī katram, kurš ir attālinājies no Kristus vai Viņu nav pazinis, un rūpēties, lai cilvēks Baznīcā tiktu gaidīts un pieņemts. Svarīgi rūpēties par to, lai Baznīcu cilvēks sajustu kā tikšanās ar Dievu īsto vietu. Tiem, kuri dzīvo materiālajā trūkumā kaut kur pilsētu perifērijās vai ir sabiedrības atstumti, jāsajūt Baznīcas tuvums. Baznīcas uzdevums ir īstenot solidaritāti un sniegt šiem cilvēkiem palīdzību, veicināt mieru un taisnīgumu, kā arī aizstāvēt minēto personu cilvēktiesības.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta