Romas Verano kapsēta – no senatnes līdz mūsdienām

Visu Svēto dienā un Mirušo piemiņas dienas priekšvakarā pāvests Francisks apmeklēja Verano kapsētu. Šī monumentālā kapsēta par apbedīšanas vietu kalpo vismaz 20 gadsimtus. Šeit ir pastāvējusi jau sena romiešu nekropole – svētās Ciriakas katakombas. Romas Republikas laikā šeit atradās Senātā pārstāvētās Verani dzimtas īpašumi. Šīs dzimtas vārds tad arī saglabājies kapsētas nosaukumā. Pašreizējā kapsēta ir nodibināta Napoleona okupācijas laikā (1805-1814) pēc svētā Klodviga edikta, kas pieprasīja veidot apbedīšanas vietas ārpus pilsētas mūriem. Projektu izstrādāja vairāki arhitekti, to skaitā plašu ievērību guvušais Džuzepe Valadjers. Kapsētas iesvētīšanas ceremonija notika 1835. gadā.

Galvenos, trīs daļu vārtus jo iespaidīgākus dara statujas, kas attēlo Meditāciju, Cerību, Žēlsirdību un Klusumu. Ienākot pa vārtiem, apmeklētājs nokļūst plašā, arhitekta Virdžinio Vespinjani veidotajā kvadrātportikā, kuru pabeigts izbūvēt 1880. gadā. Verano kapsēta, pateicoties šeit rodamajiem bagātīgajiem mākslas darbiem un kultūrvēsturiskajam mantojumam vispār, tiek uzskatīta par muzeju zem atklātas debess. Šeit atdusas daudzu reliģisko ordeņu un kongregāciju locekļi, par dzimteni kritušie kareivji, ievērojami itāliešu mākslinieki, aktieri, kultūras darbinieki, kā arī pavisam vienkārši darba darītāji.

1837. gadā kapsētu bija nepieciešams strauji paplašināt tā dēvētā „Āzijas mēra” dēļ, kas prasīja vairāk nekā 13 tūkstošus Romas iedzīvotāju dzīvību. 1846. gadā, sākoties pāvesta Pija IX pontifikātam, Verano kapsēta jau sastāvēja no vairākiem zemes gabaliem. Jaunais pāvests uzsāka daudzus Romas modernizācijas projektus, to skaitā arī Verano kapsētas labiekārtošanu. Pateicoties arhitektam Virdžinio Vespinjani, senā koka kapela 1960. gadā tika nomainīta pret Svētās Marijas – Žēlsirdības Dievmātes baznīcu, tika izveidotas plašas ejas, izbūvēti jau minētie kvadrātportiks un monumentālā galvenā ieeja. Kapsēta tika aizvien paplašināta, iegādājoties jaunus, blakusesošos zemes gabalus.

Laikā no 1880. līdz 1906. gadam Romā tika atvērtas arī divas jaunas kapsētas. Viena no tām ir veltīta ebrejiem, otra protestantiem un citiem nekatoļiem. Verano kapsētas teritorijā tika atklāti arī krematorijs, ēka autopsiju veikšanai un ūdens apgādes sistēma. 1928. gadā tika iesvētīta kapsētas teritorija, kurā apglabāja I Pasaules karā kritušos romiešu karavīrus. 1943. gadā Verano kapsēta un tai blakus esošais dzīvojamais kvartāls cieta no bombardēšanas. Vislielākie postījumi tika nodarīti kvadrātportikam. Pašreizējo arhitektonisko konfigurāciju kapsēta pieņēma pēc 1950. gada.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta