Pāvests aicina ģimenes saglabāt ticību savā ikdienas dzīvē

«Dārgās ģimenes, dzīvojiet ar ticību un esiet vienkāršas, tādas, kāda bija svētā Ģimene no Nācaretes!» – aicināja pāvests. Svētdien, 27. oktobrī, Svētā Pētera laukumā, Ģimenes dienas ietvaros, Francisks vadīja dievkalpojumu, kurā piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši ticīgo. Laukumā bija ieradušās arī daudzas ģimenes ar maziem bērniem. Uzrunā Francisks norādīja uz trīs elementiem, kas vieno ģimeni. Tie ir lūgšana, ticības stiprināšana un dzīves izdzīvošana ar prieku. Pāvests uzsvēra, ka visiem ir vajadzīgs Dievs – garīgais spēks, piedošana, žēlsirdība. Viņš aicināja lūgties par laulātajiem, vecākiem, bērniem un vecvecākiem. Skaidrojot svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, Svētais tēvs norādīja uz lūgšanas nepieciešamību. Lūgšanai jābūt patiesai, – sacīja pāvests. Viņš jautāja, vai mēs lūdzamies savās ģimenēs? Kāds iebilst, ka lūgšana ir personīga lieta un mūsdienu steigā tai nav laika. Jā, tā ir patiesība, bet sirds dziļumos apzināmies, ka mums ir vajadzīgs Dievs, tāpat kā muitniekam. Vajadzīga vienkāršība! Ģimene kopā var lūgties pie galda pirms ēdienreizēm, var lūgties vienkārši viens par otru. Ģimene kopā var lūgties Rožukroni, kas dot tik daudz spēka! – sacīja Francisks.

Skaidrojot Vārda liturģijā paredzēto otro lasījumu, pāvests norādīja uz kristīgās ģimenes uzdevumu stiprināt ticību. Apustulis Pāvils savas dzīves noslēgumā atzīst: «Ticību saglabāju». Kā viņš saglabāja ticību? – jautāja Francisks. To saglabāja ne metāla seifā, ne arī ierokot zemē, kā to darīja slinkais kalps, skaidroja pāvests. Viņš piebilda, ka apustulis saglabāja ticību, jo to neieslēdza, bet ļāva tai atmirdzēt sevī un visapkārt. Pāvils stingri pretojās tiem, kuri gribēja Kristus vēsti noslēgt vai iebalzamēt Palestīnas robežās. Tāpēc apustulis pieņēma lēmumu iet uz tālām zemēm, uzrunāt dažādu kultūru cilvēkus, sludināt Kristu visām tautām. Pāvils saglabāja ticību, jo dalījās tajā ar citiem.

Kādā veidā mēs varam stiprināt savu ticību? – uzrunas turpinājumā jautāja Svētais tēvs. – Vai mēs to glabājam tikai sev, savai ģimenei kā privātu labumu, vai spējam dalīties ticībā caur savu liecību, viesmīlību un atvērtību pret citiem cilvēkiem? Lai ģimenes, neraugoties uz rūpem un aizņemtību, kļūtu par misionārām ģimenēm, kuras apliecinātu ticību.

Kristīgās ģimenes uzdevums ir izdzīvot ticību ar prieku. Pāvests uzsvēra, ka patiess prieks, kādu izdzīvojam ģimenē, nav kaut kas virspusējs, sekls. Patiesais prieks izriet no dziļas harmonijas starp cilvēkiem, kuru mēs visi sajūtam savās sirdīs, un kas palīdz atklāt skaistumu būt kopā. Taču šī dziļā prieka avots ir Dieva klātbūtne ģimenē, Viņa viesmīlīgā, žēlsirdīgā, otra cilvēka cienošā mīlestība. Tikai Dievs spēj no dažādiem cilvēkiem izveidot patiesu harmoniju. Ja trūkst Dieva mīlestības, tad arī ģimene zaudē harmoniju, tajā dominē individuālisms un izdziest prieks. Ģimene, kas dzīvo ar prieku, ir zemes sāls un pasaules gaisma – teica Francisks.

Dievkalpojums noslēdzās ar kopīgi saucienu «Marija, ģimeņu Karaliene, lūdz Dievu par mums!» un lūgšanu «Kunga eņģelis».

S. Krivteža / VR


Takstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta