Marija – ticības, mīlestības un vienotības ar Kristu paraugs

Baznīca nav kāds veikals vai humanitāra organizācija. Tā ir sūtīta nest visiem cilvēkiem Kristu un Viņa Evaņģēliju. Tā nepasniedz sevi, bet atklāj Dieva mīlestību – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Turpinot katehēžu ciklu par Baznīcu, 23. oktobrī Francisks pievērsās Vissvētākajai Jaunavai Marijai kā Baznīcas attēlam un paraugam (sal. Lumen gentium 63). Pāvests uzsvēra, ka mūsu pilnīgā prieka avots ir Dievs, un šis prieks izpaužas nesavtīgā tuvākmīlestībā, savstarpējā sapratnē un palīdzībā. Kādu mīlestību mēs sniedzam cits citam un kādas ir mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem? – jautāja Svētais tēvs.

Pirmkārt, Marija ir ticības paraugs. Francisks atgādināja, ka viņa bija ebreju tautības meitene, kura ar visu sirdi ilgojās pēc savas tautas atpestīšanas. Dievs bija lēmis, ka tieši viņai vajadzēja kļūt par Pestītāja Māti. Šis Dieva plāns viņai tika atklāts Pasludināšanas brīdī. Marija atbildēja eņģelim ar „jā” vārdu un kopš tā brīža viņas ticība saņēma jaunu gaismu. Tā koncentrējās uz Jēzu, Dieva Dēlu, kurš Viņā kļuva Cilvēks, un kurā piepildījās visas pestīšanas vēstures apsolījumi. Marija ir Baznīcas ticības paraugs tanī ziņā, ka, pateicoties viņas ticībai, Izraēļa tautas ticība sasniedz piepildījumu – paskaidroja pāvests. Šīs ticības kodols ir Jēzus, par Cilvēku tapušais Dieva Dēls, Dieva bezgalīgā Mīlestība.

Turpinājumā Svētais tēvs sniedza atbildi uz jautājumu par to, kā Marija īstenoja savu ticību. Tāpat kā katra mamma – tūkstošiem darbu un rūpju ietvarā, ejot savās ikdienas gaitās, domājot par iztiku, apģērbu, mājas darbiem... Tieši šī parastā ikdienas dzīve bija Marijas lauks, kur veidojās ciešas un dziļas attiecības ar Dievu, attiecības starp viņu un viņas Dēlu. Marijas „jā” vārds, kas bija pilnīgs jau kopš sākuma, attīstījās līdz pat Krusta brīdim. Pie Krusta viņa kļuva mūsu visu Māte. Viņa apskauj katru no mums un ved pie sava Dēla.

Mēs varam uzdot sev jautājumu – mudināja pāvests. Vai ļaujam, lai mūs izgaismo Marijas, kura ir mūsu Māte, ticība? Varbūt domājam, ka viņa mīt kaut kur tālu un ir pārāk atšķirīga no mums? Vai grūtību, pārbaudījumu un tumsas brīžos raugāmies uz viņu kā paļāvības uz Dievu paraugu – kā uz to, kura vienmēr grib vienīgi mūsu labumu? Padomāsim par to! No jauna uzlūkot Mariju kā Baznīcas ticības paraugu un pirmtēlu – tas varbūt nāks mums par labu.

Otrkārt, Marija ir mīlestības paraugs. Šeit pāvests pievērsās Elizabetes apciemojumam. Marija devās pie savas māsīcas ne tikai, lai praktiski viņu atbalstītu. Marija nesa Elizabetei pašu Jēzu, kas jau mājoja viņas klēpī. Ienesot šajā mājā Jēzu, viņa tajā ienesa pilnīgo prieku. Pilnīgā prieka avots ir Jēzus un Svētais Gars. Dievmāte grib arī mums sniegt šo dārgo dāvanu, proti, pašu Jēzu – atgādināja Francisks. Saņemot Jēzu, mēs saņemam mīlestību, mieru un prieku. Baznīca rīkojas tāpat kā Marija. Tā nav nekāda nevalstiskā vai humanitārā organizācija. Baznīcas uzdevums ir nest cilvēkiem Kristu. Ja notiktu tā, ka, pieņemsim, Baznīca vairs neatklātu cilvēkiem Jēzu, tad tā būtu mirusi Baznīca – piebilda pāvests. Baznīcai jāatklāj Jēzus, Viņa mīlestība, Viņa žēlsirdība un Viņa spēks.

Kādu mīlestību mēs nesam citiem? – jautāja Francisks. Vai tā ir Jēzus mīlestība, kurā notiek dalīšanās, kura piedod un pavada, vai pavisam blāva mīlestība? Ar mīlestību ir līdzīgi kā ar vīnu, kas tiek atšķaidīts ar ūdeni. Vai tāda ir mūsu mīlestība? Vai tā ir stipra? Vai tā ir tik vāja, ka priekšroku dodam simpātijām un gaidām kādu labumu pretī? Tā ir savtīga mīlestība. Uzdošu vēl vienu jautājumu: Vai Jēzum patīk vai nepatīk savtīga mīlestība? Patīk? Tomēr neesat īsti pārliecināti, vai ne? Patīk vai nepatīk? Nepatīk! Mīlestībai jābūt nesavtīgai. Mums jāmīl tāpat kā mīlēja Viņš.

Francisks aicināja pārdomāt arī par to, kādas ir mūsu attiecības draudzēs vai citur, kur esam kopā ar citiem. Vai izturamies pret saviem līdzcilvēkiem kā pret brāļiem un māsām? Vai varbūt kritizējam, runājam sliktu viens par otru? Varbūt domājam tikai par sevi? Vai rūpējamies cits par citu?

Treškārt, Marija ir vienotības ar Kristu paraugs – sacīja pāvests. Viņa dzīvoja tāpat kā citas ebreju sievietes. Viņa lūdzās, strādāja, apmeklēja sinagogu. Tomēr viņa visu darīja pilnīgā vienotībā ar Jēzu. Šī vienotība sasniedza savu vainagojumu Kalvārijas kalnā, kur Jēzus cilvēces pestīšanas labā atdeva savu dzīvību. Marija bija dziļi vienota ar Viņu un pieņēma Debesu Tēva gribu. Vienmēr būt vienotiem ar Jēzu! Francisks atzina, ka tā ir skaista mācība. Kā ir ar mums? Vai mēs atceramies Jēzu tikai tad, kad kaut kas nav vairs kārtībā un rodas kāda vajadzība, vai mūsu attiecības ar Viņu ir pastāvīgas, patiesas draudzības attiecības pat tad, ja nākas Viņam sekot pa krusta ceļu?

Saulainajā 23. oktobra priekšpusdienā, kad termometra stabiņš Romā pārsniedza 25 grādus, uz tikšanos ar pāvestu pulcējās vairāk nekā 100 tk. svētceļnieku. Jau no agra rīta ap Svētā Pētera laukuma kolonnām drūzmējās lieli ļaužu pūļi. Vispārējās audiences laikā cilvēku pārpildītas bija visas apkārtējās ieliņas, Pija XII laukums un Končiliaziones iela. Uzrunājot poļu ticīgos, Francisks mudināja veltīt Rožukroņa lūgšanas par mieru pasaulē un par atgriešanos pie evaņģēliskajām vērtībām.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta