2013-10-17 16:23:46

Kristietis, kurš nelūdzas, zaudē ticību un iekrīt ideoloģijā


„Ja kristietis kļūst par ideoloģijas mācekli, viņš ir zaudējis ticību,” apgalvoja pāvests ceturtdienas rīta Svētajā Misē. Francisks brīdināja kristiešus neiekrist attieksmē, kuru viņš pats nosauca „durvis aizslēgtas, atslēga kabatā”. Svētais tēvs paskaidroja, ka tad, ja nelūdzas, kristietis pamet ticību un krīt morālisma ideoloģijā. „Bēda jums, Likuma zinātāji, jūs paņēmāt pazīšanas atslēgu,” pēc šiem Evaņģēlija vārdiem pāvests vadījās savā sprediķī. Viņš teica, ka atrodoties aizslēgtas baznīcas priekšā, parasti jūtamies savādi. Dažreiz dzirdam attaisnojumus, taču īstenība ir tā, ka baznīca ir aizslēgta un cilvēki netiek tajā iekšā. „Un vēl sliktāk,” teica pāvests, „ka iekšā ir Jēzus, kurš nevar iznākt”. Jēzus runā par šo „aizvērtības tēlu”, par to kristiešu tēlu, kuriem rokās ir atslēga, taču viņi nes to projām un neatver durvis. „Vēl ļaunāk – viņi apstājas durvīs un neļauj pa tām ienākt, un tā rīkojoties, neienāk arī paši,” teica Francisks. Šādi viņš raksturoja kristīgās liecības trūkumu, piebilstot, ka tais gadījumos, ja tikko aprakstītais kristietis ir priesteris, vai bīskaps, vai pāvests, tad ir vēl ļaunāk. Taču, kā tas notiek, ka kristietis iekrīt šādā attieksmē – attieksmē ar „aizslēgtām durvīm un atslēgu kabatā”? Pāvests atbildēja:

„Ticība izlīst, ja varētu tā teikt, caur destilatoru, un kļūst ideoloģija. Un ideoloģija nesauc kopā. Ideoloģijās nav Jēzus: nav Viņa maiguma, mīlestības, lēnprātības. Un ideoloģijas vienmēr ir cietas un sastingušas, vienmēr! Un kad kristietis kļūst par ideoloģijas mācekli, viņš ir zaudējis ticību. Viņš vairs nav Jēzus māceklis, viņš ir šīs domas attieksmes māceklis. Tāpēc Jēzus viņiem saka: „Jūs paņēmāt pazīšanas atslēgu”. Jēzus pazīšana ir pārvērsta ideoloģiskā un arī morālistiskā pazīšanā, jo viņi (Rakstu zinātāji un farizeji) aizvēra durvis ar daudziem priekšrakstiem”.

Pāvests atgādināja, ka tiem, kuri vēlas turēt aizslēgtas durvis un atslēgas kabatā, tas ir „garīgais, mentālais” process:

„Ticība kļūst ideoloģija un ideoloģija baida, ideoloģija dzen projām cilvēkus, attālina tos, attālina cilvēkus un attālina Baznīcu no cilvēkiem. Taču tā ir smaga slimība – tā, kas piemīt ideoloģiskiem kristiešiem. Tā ir slimība, bet tā nav jauna, vai ne? Jau apustulis Jānis savā pirmajā vēstulē par to runāja. Kristieši, kas pazaudē ticību un dod priekšroku ideoloģijām. Viņu attieksme ir kļūt nocietinātiem, morālistiem, likt uzsvaru uz ētiku, bet viņi ir bez labestības. Jautājums varētu būt šāds – bet kāpēc kristietis par tādu kļūst? Kas notiek tā kristieša sirdī, tā priestera sirdī, tā bīskapa sirdī, tā pāvesta sirdī, kas par tādu kļūst? Gluži vienkārši: tas kristietis nelūdzas. Un ja nav lūgšanas, tu vienmēr aizslēdz durvis!”

„Atslēga, kas atver durvis ticībai,” paskaidroja pāvests, „ir lūgšana.” Svētais tēvs brīdināja: „Tad, ja kristietis nelūdzas, viņa liecība kļūst augstprātīga. Tas, kurš nelūdzas, ir augstprātīgs, ir lepns un iedomīgs. Viņš nav pazemīgs. Viņš tiecas sevi paaugstināt. Taču tad, ja kristietis lūdzas, viņš no ticības neattālinās, viņš runā ar Jēzu.” Pāvests precizēja: „saku lūgties, nesaku teikt lūgšanu, jo likuma zinātāji teica daudzas lūgšanas, lai izrādītu sevi. Savukārt, Jēzus saka: „kad tu lūdzies, ej savā istabā un lūdz Tēvu slepenībā, no sirds uz sirdi.” „Viena lieta ir lūgties, cita – teikt lūgšanas,” piebilda Francisks. Sprediķa noslēgumā viņš sacīja:

„Tie, kas nelūdzas, pamet ticību un pārveido to morālistiskā, kazuistiskā ideoloģijā, kurā nav Jēzus. Un kad pravietis, vai kāds labs kristietis tiem pārmet, viņi dara to pašu, ko farizeji un Rakstu zinātāji darīja ar Jēzu: „Bet, kad Viņš no turienes gāja projām, Rakstu zinātāji un farizeji sāka stipri uzmākties un Viņu vilināt ar daudziem jautājumiem, uzglūnēdami Viņam, lai saķertu kādu vārdu no Viņa lūpām.” Viņi nav caurspīdīgi. Ak, nabadziņi, viņi ir augstprātības aptraipīti! Lūgsim Kunga žēlastību, lai mēs neatmetam lūgties, lai nepazaudētu ticību; lai paliktu pazemīgi, un tādējādi nekļūti aizslēgti – tādi, kuri aizšķērso ceļu pie Kunga!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!








All the contents on this site are copyrighted ©.