Pāvesta lūgšanu nodomi oktobrī

Vispārējā nodomā Svētais tēvs šomēnes aicina lūgties par tiem, kuri grimst galējā bezcerībā: Lai tie, kurus tik ļoti nospiež dzīves slogs, ka viņi ir gatavi tai darīt galu, sajūt Dieva mīlestības tuvumu!

„Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdspazemīgs; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla” – tā lasām sv. Mateja evaņģēlijā (11, 28-30). Komentējot šos vārdus, Benedikts XVI lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā 2011. gada 3. jūlijā norādīja, ka Jēzus uzlūko visus un visiem apsola savu mieru. Sevišķi Viņš uzlūko tos, kuri šodien ir dažādu dzīves nastu nospiesti – cilvēkus, kuri cieš trūkumu, kuri atrodas depresijā, kuri nesaskata savai dzīvei jēgu, kuri, dodoties bēgļu gaitās, pakļauj riskam savu dzīvību. Katram no mums Kristus apsola savu mieru, ko varam iemantot ar vienu nosacījumu, proti, ja uzņemamies Viņa „jūgu”. Kas ir šis jūgs?

Emeritētais pāvests paskaidroja, ka tas ir mīlestības likums. Kristus jūgs ir Viņa atstātais mīlestības bauslis. Cilvēces brūču dziedināšanas īstais līdzeklis ir dzīve tuvākmīlestībā, kuras avots ir Dieva mīlestība. Vai tās būtu fiziskās rētas, ko iecirtis bads un dažādas netaisnības, vai psihiskās un morālās rētas – tās visas var dziedināt tikai ar mīlestību. Tāpēc Benedikts XVI aicināja novērsties no uzpūtības, egoisma un vardarbības ceļa. Tā vietā, lai dzītos tikai pēc saviem panākumiem un varas, cilvēkam jāiet pa kalpošanas savam tuvākajam ceļu.

Misionārais lūgšanu nodoms ir saistīts ar Pasaules misiju dienu, kuru Baznīca atzīmēs 23. oktobrī: Lai Pasaules misiju dienas svinības atmodina kristiešos apziņu par to, ka viņi ir ne tikai Dieva Vārda saņēmēji, bet arī sludināji.

Saistībā ar kristietības Lielo jubileju 2000. gadā, svētīgais Jānis Pāvils II uzsvēra nepieciešamību no jauna uzņemties pienākumu nest visiem Evaņģēlija vēsti ar tādu pašu entuziasmu, kā to darīja pirmie kristieši. Vēstījumā Pasaules Misiju dienā 2011. gadā Benedikts XVI raksta, ka tas ir visvērtīgākais kalpojums, ko Baznīca var sniegt cilvēcei un ikvienam cilvēkam, kas meklē dziļākos iemeslus tam, kāpēc savu dzīvi darīt pilnīgu. Līdz ar to minētais aicinājums izskan ik gadus, kad tiek svinēta Pasaules misiju diena.

Evaņģēlija nemitīga sludināšana patiesībā spēcina arī Baznīcu, tās dedzību, apustulisko garu un atjaunina pastorālās metodes, lai tās arvien atbilstu jaunām situācijām un lai tās iedzīvinātu evaņģēliskā dedzība – lasām Benedikta XVI vēstījumā. Enciklikā Redemptoris missio (2) līdzīgi norādīja arī Jānis Pāvils II: „Misionārā darbība atjauno Baznīcu, atjauno ticības un kristīgās identitātes spēku, rada jaunu entuziasmu un iniciatīvas. Kad ticība tiek sniegta citiem, tā tiek stiprināta”.

Tāpēc uzdevums sludināt Evaņģēliju skar visus kristiešus. Saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību, Baznīca savā būtībā ir misionāre, jo tās izcelsme meklējama Dēla un Svētā Gara misijā saskaņā ar Dieva Tēva ieceri (sal. Ad gentes, 2). Tā ir Baznīcai dota žēlastība un aicinājums, tās dziļākā identitāte. Pāvests Pāvils VI raksta, ka Baznīca eksistē tāpēc, lai evaņģelizētu (sal. Evangelii nuntiandi, 14). Benedikts XVI mudina gan atsevišķus kristiešus, gan ticīgo kopienas pastāvīgi iesaistīties Baznīcas misiju darbā. Pasaules Misiju diena ir iespēja pārdomāt, kā katrs no mums varam atbildēt aicinājumam būt par misionāru.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta