Ķīna: ticība kā "zāles" pret korupciju

Atveseļot partijas biedrus no korupcijas. Ar dažādiem paņēmieniem to cenšas darīt Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Ši Dziņpins. Kopš stāšanās valsts vadītāja amatā, viņš jau ir izmēģinājis vairākas „nulles tolerances” kampaņas – viena no tām pat Mao laikos piekoptā autokritiku rakstīšana. Šajās dienās Ķīnas valsts galva ir ķēries pie šķietami pēdējā „salmiņa”, lai apturētu korumpētību un ieviestu morālo tīrību augstākajos varas orgānos. Ši Dziņpins savas cerības sāk likt uz Ķīnas senajām reliģiskajām tradīcijām – konfuciānismu, budismu un daoismu.

Kā aģentūrai Reuters atzīst pats idejas autors, „pārāk strauja materiālā attīstība bez garīgajiem atskaites punktiem ir sekmējusi amoralitātes izplatīšanos”. Tāpēc, saskaņā ar Ši Dziņpina vārdiem, „ir jākļūst tolerantākiem pret reliģijām”. Pagaidām gan vēl nav iezīmētas konkrētas līnijas attiecībā uz to, ko nozīmēs „kļūt tolerantākiem”. Visas oficiālās reliģijas Ķīnas Tautas Republikā – budisms, daoisms, islāms, kristietība, ir pakļautas valsts kontrolei kulta un tikšanās vietās, kā arī attiecībā uz personāla nozīmēšanu un ticīgo aktivitātēm. Jau ilgāku laiku Komunistiskā partija ir ļāvusi brīvāk izpausties konfūciešu un budistu aktivitātēm, izņemot stingri kontrolēto Tibetas budisma atzaru, taču korupcija valstī nav mazinājusies. Morālajā ziņā situācija nav uzlabojusies arī pēc tam, kad 2002. gadā valdība atvēlēja 10 miljardus ASV dolāru senās Ķīnas kultūras atjaunotnei.

Ķīnas valsts vadītāja plānos nekas netiek attiecināts uz kristietību, bet priekšroka tiek dota budismam un konfuciānismam, jo tie sludina pilnīgu paklausību autoritātēm un savus sekotājus orientē uz laimi ārpus vēstures ietvariem. Budisti pieņem savu likteni un savās nelaimēs vaino ļaunumu, kas pastrādāts iepriekšējās dzīvēs. Tādējādi nav vajadzības vainot partiju par netaisnībām, arestiem, vides piesārņošanu, dzīvojamo māju un zemes sekvestrāciju, par lielo sociālo plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

Bez tam, budisms Ķīnā sāka nostiprināties tikai kādu gadsimtu pirms kristietības, taču, pretēji kristietībai un islāmam, kas tiek piekopts atsevišķos valsts reģionos, budisms tiek uzskatīts par „tradicionālo” reliģiju.

Katrā ziņā, kristiešu atzinību ir izpelnījies fakts, ka valsts galva ir sācis publiski atzīt saikni starp morāli un reliģiju, starp garīgo tukšumu un korupciju, starp ticības trūkumu un sociālo degradēšanos.

I. Šteinerte/Asianews