Tautai, kas nerūpējas par sirmgalvjiem un bērniem, nav nākotnes!

„Nevis organizācija, bet gan miers un prieks ir Dieva klātbūtnes zīmes Baznīcā,” apgalvoja pāvests pirmdienas rīta dievkalpojumā. Komentējot Svēto Rakstu lasījumus, Francisks atgādināja par mācekļu entuziasmu, par Baznīcas nākotnes plāniem, kurus viņi kaldināja attiecībā uz tās organizēšanu. Mācekļi diskutēja, kurš no viņiem ir lielākais un neļāva darboties Jēzus vārdā tiem, kas nepiederēja viņu grupai. „Taču Jēzus,” paskaidroja pāvests, „viņus pārsteidz, novirzot diskusijas centru no Baznīcas organizācijas uz bērniem. Jēzus saka, ka tas, kurš ir vismazākais, patiesībā ir vislielākais. Vienā no Svēto Rakstu lasījumiem tiek runāts par Dieva klātbūtnes zīmēm un norādīts, ka patiesais virzītājspēks ir nevis kāda skaista organizācija, vai valdība, bet sirmgalvji un bērni. Pāvests teica, ka šodien pastāv risks sirmgalvjus un bērnus atmest kā nederīgus. Jēzus ir bargs pret tiem, kas viņiem dara pāri.

„Tautas nākotne ir tieši šeit – sirmgalvjos un bērnos. Tautai, kas nerūpējas par saviem sirmgalvjiem un par saviem bērniem, nav nākotnes, jo tai nebūs atmiņas un nebūs apsolījuma. Sirmgalvji un bērni ir tautas nākotne! Cik ierasts ir viņus atstumt, vai ne? Cik ierasts mierināt bērnus ar konfekti, vai kādu spēli. Un cik ierasts ir neļaut runāt sirmgalvjiem, nepievērst uzmanību viņu padomam: Viņi, nabadziņi, taču ir veci!”

Mācekļi Jēzus runu nesaprata. Pāvests šai sakarā teica:

„Es saprotu, mācekļi gribēja efektivitāti, viņi gribēja, lai Baznīca iet uz priekšu bez problēmām un tas var kļūt par kārdinājumu: Baznīca var izvērsties par funkcionālu Baznīcu, par labi organizētu Baznīcu, kur viss ir kārtībā, taču, kur trūkst atmiņas un apsolījuma! Baznīca var kļūt organizāciju, kurā notiek cīņa par varu, kur pastāv skaudība starp kristītajiem, kā arī daudzas citas lietas, kas notiek tad, kad trūkst atmiņas un apsolījuma”.

Tātad, vitalitāti Baznīcai nepiešķir dokumenti un sapulces, lai plānotu un liktu funkcionēt lietām. „Lai arī tās ir vajadzīgas,” teica pāvests, „taču tās nav Dieva klātbūtnes zīmes.”

„Dieva klātbūtnes zīme ir lūk šī: Sirmgalvji un sirmgalves atkal sēdēs Jeruzalemes laukumos, katrs ar savu spieķīti rokās, kas liecinās par viņu ilgo mūžu. Un pilsētu laukumi dunēs no bērnu balsīm un spēlēm. Spēles liek domāt par prieku: tas ir Kunga prieks! Un šie mierīgie sirmgalvji ar spieķiem rokās, liek domāt par mieru. Miers un prieks: lūk, tā ir Baznīcas gaisotne!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta!