Katehēts nedrīkst būt ne gļēvulis, ne muzeja eksponāts, teica pāvests. Viņš runāja
par audzināšanas ticībā skaistumu un nozīmi un aicināja meklēt jaunus Evaņģēlija sludināšanas
ceļus. 27. septembra pēcpusdienā Pāvila VI zālē Francisks tikās ar Starptautiskā katehētu
kongresa dalībniekiem. Uzrunā pāvests uzsvēra, ka katehizācija nav profesija. Tas
ir uzdevums, misija. Katehēts ar vārdiem un dzīves piemēru ved citus cilvēkus uz tikšanos
ar Kristu. Tāpēc vienmēr ir jāsāk no Kristus. «Tas attiecas uz visiem, arī uz mani,
jo arī es esmu katehēts» – sacīja pāvests. Uzrunā viņš izcēla vienotības un sekošanas
Kristum svarīgo nozīmi.
«Mācekļa galvenais uzdevums ir būt kopā ar savu Mācītāju,
klausīties Viņu un mācīties no Viņa – atgādināja Francisks. – Tas joprojām ir aktuāli.
Šis ceļš ilgst visu mūžu! Man ir ļoti svarīgi palikt lūgšanā tabernakula priekšā,
palikt Kunga klātbūtnē, atļaut Viņam mani uzlūkot. Ja arī iemigsi, paliec, esi kopā
ar Jēzu! Tas ir daudz svarīgāk par pašu katehēta titulu. Tas iekvēlina sirdi, uztur
draudzības uguni, ļauj sajust, ka Viņš patiesi raugās uz tevi, ir tuvu tev un mīl
tevi. Saprotu, ka jums tas nav tik vienkārši. Sevišķi tiem, kuriem ir ģimenes un bērni.
Jā, grūti ir atrast ilgāku laiku klusumam. Taču, pateicoties Dievam, ne visiem jārīkojas
tāpat. Baznīcā ir paaicinājumu dažādība un garīgo veidu bagātība. Svarīgi ir tikai
atrast laiku, lai būtu kopā ar Jēzu, un tas ir iespējams jebkurā dzīves paaicinājumā.
Lai katrs no mums sev jautājam, kā es izdzīvoju savu būt kopā ar Jēzu? Vai man ir
laiks pabūt kopā ar Viņu klusumā? Vai atļauju Viņam vadīt sevi? Vai atļauju Viņa mīlestības
gaismai iekvēlināt savu sirdi? Ja mūsu sirdīs nav Dieva siltuma, Viņa mīlestības un
iejūtības siltuma, tad, kā mēs, nabaga grēcinieki, varam iekvēlināt citu cilvēku sirdis?»
Jo ciešāka ir mūsu saikne ar Jēzu, jo vairāk Viņš atver mūsu sirdis un sūta
mūs pie citiem cilvēkiem. Tas ir mīlestības dinamisms, uzsvēra pāvests. Sākt visu
no Kristus nozīmē iet kopā ar Viņu uz perifērijām. Jēzus aicina nebaidīties iziet
no savām šaurajām struktūrām. Dievs vienmēr ir uzticīgs, radošs, atklāts, lēnprātīgs.
Viņš pieņem mūs, iziet mums pretī, saprot mūs. Lai būtu uzticīgi un radoši mums jāmainās
un nav jābaidās to darīt. Ja katehētu pārņem bailes, tas kļūst par gļēvuli. Ja katehēts
mierīgi sēž, tas kļūst par muzeja eksponātu. Un tādu ir ļoti daudz, atzina Francisks.
Svētais tēvs atkārtoja kādreiz teiktos vārdus par Baznīcu, kas slimo, ja ir noslēgusies.
Buenosairesā ir daudz bērnu, kuri vēl neprot veikt krusta zīmi. Lūk, tā ir īsta perifērija.
Jēzus ir tur un gaida tevi, lai iemācītu bērnam pārkrustīties» – atgādināja Svētais
tēvs.
S. Krivteža / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce
uz Vatikāna Radio obligāta