Visā pasaulē ir gandrīz 3000 diecēzes, kurās dzīvo ļoti atšķirīgu kultūru un valodu
cilvēki, bet tomēr visa Baznīca ir kā viena liela ģimene. Kā gan ir iespējama šī vienotība?
Šo jautājumu aplūkoja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā
viņš skaidroja Ticības apliecinājumā ietvertos vārdus: „Es ticu vienai… Baznīcai”.
Kā jau ierasts citās reizēs, arī šoreiz Francisks mudināja katru ticīgo ielūkoties
savā sirdsapziņā. Viņš aicināja mūs uzdot sev šādus jautājumus: Vai es izjūtu Baznīcas
vienotību? Vai to izdzīvoju? Varbūt tā man nemaz neinteresē, jo esmu noslēdzies pats
sevī? Vai es rūpējos par vienotību savā ģimenē un draudzē, vai turpretī izraisu šķelšanās
un nesaskaņas? Svētais tēvs uzsvēra, ka Baznīcas vienotības avots ir Svētais Gars.
To vajadzētu vienmēr paturēt prātā. Taču ir svarīgi arī mūsu pašu pūliņi.
Mēs
varam runāt par vienu Baznīcu un par tās vienotību, jo mūs vieno viena ticība, viena
cerība, viena mīlestība, sakramenti un apustuliskais kalpojums – skaidroja pāvests.
Tie ir Baznīcas pīlāri. Lai kurp mēs dotos, vismazākajā un visattālākajā draudzē sastopamies
ar vienu Baznīcu, un savu brāļu un māsu vidū varam justies mājās. Baznīca ir viena
visiem ļaudīm, visu kontinentu un visu zemju iedzīvotājiem. Visur ir viena un tā pati
Baznīca. Tā ir liela Dieva dāvana. Šajā kontekstā Svētais tēvs atsauca atmiņā Pasaules
Jauniešu dienu laikā pieredzēto. Kopakabanas pludmalē, Riodežaneiro, kur pulcējās
dažādu tautību jaunieši, bija jūtama dziļa vienotība. Tā bija viena Baznīca. Francisks
arī aicināja klātesošos nebūt vienaldzīgiem pret tiem kristiešiem pasaulē, kuri cieš,
un lūgties citam par citu.
Uzrunas turpinājumā pāvests runāja par to, kas
ievaino Baznīcu un iedragā tās vienotību. To ievainojam mēs ar dažādiem konfliktiem,
saprašanās trūkumu un šķelšanos. Tad Baznīcas vaigs tiek aizēnots un mīlestības spīdums
kļūst blāvāks. Dievs grib vienotību, taču mums bieži vien ir grūti to īstenot. Nepieciešams
tiekties pēc vienotības, mācīties to veidot, pārvarēt nesaprašanās un šķelšanās, sākot
ar ģimeni, ar draudzēm, kā arī beidzot ar ekumenisko dialogu – teica Svētais tēvs.
Mūsdienu pasaulei ir vajadzīga vienotība. Mēs dzīvojam laikā, kad mums visiem ir vajadzīga
vienotība un izlīgšana, un Baznīca ir vienotības nams.
Francisks atgādināja,
ka Baznīcai jāiet pa pazemības, maiguma, cēlsirdības un mīlestības ceļu. Tikai tādā
veidā tā varēs saglabāt vienotību. Patiesā bagātība ir tas, kas mūs vieno, nevis tas,
kas šķeļ – viņš uzsvēra. Uzdevums rūpēties par vienotību ir katra kristieša uzdevums.
„Lai katrs šodien sev pajautā: Vai es veicinu vienotību ģimenē, draudzē, kopienā,
vai esmu pļāpa un nesu šķelšanos? Vai ziniet, cik lielu ļaunumu Baznīcai, draudzēm,
kopienām sagādā aprunāšana? Ar to nodarām ļaunu. Aprunāšana ievaino. Pirms nekā kristietis
sāk kādu aprunāt, viņam vajadzētu iekost sev mēlē! Jā vai nē? Jā, tieši tā, iekost
mēlē!”
Katehēzes noslēgumā pāvests atgādināja, ka Baznīcas vienotības avots
un dzinējspēks ir Svētais Gars, ko mēs visi saņēmām Kristības un Iestiprināšanas sakramentā.
Vienotība vispirms ir nevis mūsu pūliņu rezultāts, bet Svētā Gara dāvana. Svētais
Gars panāk harmoniju un vienotību tur, kur ir kultūru, valodu un viedokļu dažādību.
Taču mums ir jālūdz Svēto Garu. Lūgšana ir visu mūsu centienu dvēsele. Mēs esam aicināti
lūgt, lai Kungs palīdz mums būt vienotākiem un nekad nekļūt par šķelšanās izraisītājiem.
Esam aicināti lūgt, lai mēs spētu nest mīlestību tur, kur valda naids, piedošanu tur,
kur noticis apvainojums, un vienotību tur, kur trūkst saskaņas.
Baznīcas vienotība
spilgti atklājās arī šodien Svētā Pētera laukumā, kur pulcējās aptuveni 80 tk. svētceļnieku
no visas pasaules. Dažādu rasu, kultūru un valodu cilvēki sanāca kopā, lai klausītos
pāvesta katehēzes mācību, dzirdētu Dieva vārdu un vienotos lūgšanā. Klātesošo vidū
bija arī desmit franču imamu delegācija. Vispārējās audiences beigās musulmaņu līderi
sasveicinājās ar pāvestu Francisku. Angļu valodā runājošajiem svētceļniekiem Svētais
tēvs novēlēja, lai viesošanās Mūžīgajā pilsētā stiprina viņos mīlestību uz Kristu
un Baznīcu.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta