Pāvests Sardīnijā: tikšanās ar darbaļaudīm, Svētā Mise Bonaria Dievmātes sanktuārijā

«Kungs Jēzu, Tu nebija bezdarbnieks. Tu strādāji par galdnieku un biji laimīgs. Dievs, mums nav darba. Šīs pasaules varenie cenšas mums laupīt cieņu. Netaisnīgās ekonomiskās sistēmas cenšas mums laupīt cerību. Kungs, neastāj mūs vienus, palīdzi mums savstarpēji palīdzēt, lai kaut mazliet aizmirstu par savu egoismu, un sirdī justos mēs – tauta, kas grib iet uz priekšu. Kungs Jēzu, Tu nebiji bezdarbnieks. Dāvā mums darbu, iemāci mūs cīnīties par darbu un svētī mūs visus». Tā lūdzās pāvests Francisks, svētdien tiekoties ar darba pasaules pārstāvjiem. Tikšanas ar strādniekiem bija Svētā tēva vienas dienas vizītes Sardīnijā pirmais punkts. Pāvests nolika malā iepriekš sagatavoto uzrunas tekstu, lai – kā pats atzina – pateiktu tos vārdus, kas, redzot strādniekus un uzklausot viņu liecības, dzimst viņa sirdī. Francisks apliecināja, ka zina, kas ir nabadzība. To pieredzēja arī viņa tēva ģimene, kas, meklējot labākus dzīves apstākļus, no Itālijas devās uz Argentīnu, kur piedzīvoja trīsdesmito gadu krīzi un zaudēja burtiski visu.

Francisks runāja par bezdarba problēmu, kas cilvēkiem atņem cieņu un cerību. Viņš uzsvēra, ka tā nav tikai Sardīnijas vai dažu Eiropas valstu problēma. «Tās ir visas pasaules lēmuma un ekonomiskās sistēmas sekas, kas novedusi līdz šai traģēdijai. Šī sistēma centrālajā vietā nolikusi elku, ko sauc par naudu» – sacīja pāvests.

«Dievs gribēja, lai pasaules centrā būtu nevis elks, bet cilvēks, kas ar savu darbu attīstīta sabiedrību. Tagad šīs sistēmas, kurai trūkst ētikas, centrā atrodas elks, un pasaulē izplatās naudaskāre. Valda nauda! Valda kase! Valda viss, kas kalpo šim elkam. Lai to aizstāvētu, visi cenšas iekļūt iekšā. Kam pietrūkst vietas, tas atkrīt. Atkrīt sirmgalvji, jo šajā pasaulē viņiem nav vietas. Aizvien biežāk tiek runāts par slēpto eitanāziju: neārstēt, neņemt vērā...Jā, aizmirsīsim par cilvēku. Atkrīt arī jaunie, kuri neatrod darbu un savu cieņu. Padomāsim par to, ka pasaulē, kurā jauniešiem, divu paaudžu jauniešiem nav darba. Tādai pasaulei nav nākotnes. Grūti ir saglabāt cieņu bez darba. Tās ir jūsu ciešanas. Tāpēc lūgšanā sauciet: darbu, darbu! Šāda lūgšana ir nepieciešama. Darbs nozīmē cieņu. Darbs nozīmē dāvāt ģimenei maizi, mīlēt. Tajā pašā laikā, aizstāvot elku pielūgsmes sistēmu, tiek veicināta izmešanas kultūra. Tiek izmesti veci un arī jauni cilvēki. Bet mums vajag pateikt stingru «nē» šādai kultūrai. Mums vajag pateikt, ka vēlamies taisnīgu sistēmu, kas visiem ļaus iet uz priekšu. Mums vajag pateikt, ka nevēlamies globalizēto ekonomisko sistēmu, kas nodara tik daudz ļaunuma».

Francisks aicināja darba pasaules pārstāvjus stiprināt cerību un drosmi. Nedrīkst pieļaut, ka šie vārdi paliek neuzklausīti. Vajag darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai pārvarētu šo lielo izaicinājumu, piebilda pāvests. «Dievs saka, ka mums vajag būt viltīgiem kā čūskai un labiem kā balodim. Nebaidīsimies lietas nosaukt īstajos vārdos. Pasaules piedāvātās ekonomiskās sistēmas centrā atrodas elks. To darīt nedrīkst! Cīnīsimies, lai vismaz savas dzīves centrā būtu cilvēks, ģimene, mēs visi» – sacīja Svētais tēvs.

Pāvesta vizītes Sardīnijā otrais punkts bija Svētā Mise Bonaria Dievmātes sanktuārija laukumā. Tajā piedalījās vairāk nekā 100 tūkstoši ticīgo. Homīlijā Francisks atzina, ka šodien daudzi sardīnieši ar sāpēm un skumjām atstāj salu, lai meklētu darbu un labākus dzīves apstākļus citā vietā. Viņš runāja arī par smago sociālo situāciju Sardīnijā, atgādinot, ka sardīnieši savas ciešanas, priekus un cerību ieliek Jaunavas Marijas rokās, kura māca paļauties Dieva bezgalīgajai žēlsirdībai un parāda kā klauvēt pie Jēzus Sirds.

«Šodien ierados pie jums, labāk teikt, mēs visi ieradāmies pie Jaunavas Marijas, kuras acīs atspoguļojas Tēva skatiens, kas darīja viņu par Dieva Māti, kā arī Dēla skatiens, kas darīju viņu par visu cilvēku Māti. Viņa uzlūko katru no mums. Mums ir vajadzīgs Mātes skatiens, mīlestības pilns skatiens. Marija māca arī mūs skatīties tā, lai spētu pieņemt, aizsargāt un mīlēt» – sacīja Francisks. Liturģija noslēdzās ar speciālu veltīšanās lūgšanu Bonaria Dievmātei un lūgšanu «Kunga eņģelis».

Mūsdienu sabiedrībai ir ļoti vajadzīga cerība. To dāvā Baznīca, kas ar saviem žēlsirdības darbiem veicina sabiedrības attīstību no iekšienes, ar mīlestības spēku, ar kopienas spēku – Caritas brīvprātīgajiem, trūkumcietējiem un cietumniekiem teica Francisks. Tikšanās norisinājās Kaljāri katedrālē. Uzrunā pāvests atgādināja, ka Kristus aicina mūs kalpot nabagiem. «Skatoties uz Jēzu redzam, ka Viņš ir izvēlējies pazemības un kalpošanas ceļu. Viņš pats ir šis ceļš. Jēzus nekad nebija neizlēmīgs. Viņš pieņēma lēmumus un īstenoja tos līdz galam. Viņš tapa cilvēks, un kā cilvēks kļuva par kalpu, līdz pat nāvei pie krusta. Tas ir mīlestības ceļš. Redzam, ka mīlestība nav aizgādniecība. Tā ir dzīves izvēle, dzīves stils, pati dzīve. Tas ir pazemības un solidaritātes ceļš» – sacīja Svētais tēvs.

Ja Kristus ir ceļš, tad mums ir jāseko Viņam, jāuzsāk šis ceļš, un tas jādara ar patiesu mīlestību. Žēlsirdības darbus jāveic žēlsirdīgā veidā. Mīlestības darbus jāveic ar mīlestību, iejūtību un pazemību. Nereti kalpojot trūkumcietējiem sastopamies ar augstprātību. Daži cenšas spodrināt savu tēlu, aiz nabagu muguras īstenot savas intereses. Tā nedrīkst būt. Tas ir grēks! – uzsvēra pāvests.

S. Krivteža / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta