„Tas, kurš runā ļaunu par tuvāko, ir liekulis, kuram nav drosmes paraudzīties uz saviem
trūkumiem,” atzina pāvests Svētās Mises homīlijā piektdienas rītā. Svētais tēvs uzsvēra,
ka aprunāšanai piemīt noziedzības dimensija, jo ikreiz, kad runājam sliktu par saviem
brāļiem, mēs atdarinām nāvējošo Kaina žestu. Pāvests Francisks sprediķī kavējās pie
Jēzus uzdotā jautājuma „Kāpēc tu vēlies saskatīt skabargu sava brāļa acī un neievēro
baļķi sevis paša acī”? Šis jautājums visos laikos kurda katra cilvēka sirdsapziņu.
Pēc tam, kad Jēzus ir runājis par pazemību, Viņš runā arī par pazemībai pretēju attieksmi,
proti, par ienaidu pret tuvāko, par sava brāļa „tiesāšanu”. Jēzus norāda, ka tas,
kuram sirdī mīt ienaids pret brāli, ir slepkava. Arī apustulis Jānis savā pirmajā
vēstulē saka: tas, kurš ienīst brāli, staigā tumsībā un kurš tiesā brāli, staigā tumsībā.
Pāvests
uzsvēra, ka šai laikā, kad tiek runāts par kariem un lūgts miers, ir nepieciešama
mūsu atgriešanās. Atsaucoties uz apustuļa Jēkaba vārdiem, Francisks atgādināja, ka
mēle cilvēkam ir dota, lai slavētu Dievu, taču tad, kad izmantojam mēli, lai runātu
ļaunu par brāli, vai māsu, tā tiek izmantota, lai Dievu nogalinātu, lai nogalinātu
Dieva attēlu mūsu tuvākajā.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka daži ir pelnījuši,
lai viņus aprunātu. Taču tā nedrīkst būt. Pāvests šai sakarā aicināja: „Ej un lūdzies
par viņu! Ej un gandari par viņu! Un tad, ja nepieciešams, runā ar šo cilvēku, lai
problēmu vērstu par labu. Taču nestāsti to visiem! Pāvils bija liels grēcinieks, kurš
par sevi sacīja: „Sākumā biju zaimotājs, vajātājs un piekopu vardarbību. Taču man
tika izrādīta žēlsirdība.” Iespējams, ka mēs nezaimojam. Taču, ja kāds no mums aprunā,
tad viņš bez šaubām, ir vajātājs un vardarbības piekopējs. Lūgsim sev un visai Baznīcai
žēlastību, lai spētu atgriezties no aprunāšanas noziedzības pie mīlestības, pazemības,
lēnprātības un mīlestībā balstītas cēlsirdības pret tuvāko!”
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna radio obligāta