Pāvests aicina visus labas gribas cilvēkus turpināt lūgties par mieru pasaulē

No Jēzus Krusta izplūst žēlsirdība un piedošana. Par to pāvests Francisks runāja apcerē pirms lūgšanas «Kunga eņģelis». Svētdien Svētā Pētera laukums bija ļaužu pārpildīts. Pāvests aicināja turpināt lūgties par mieru Tuvo Austrumu reģionā un visā pasaulē. Uzrunā Svētais tēvs skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus aicina mācekļus sekot Viņam, nesot savu krustu un atsakoties no šīs pasaules labumiem. Šie vārdi nesaskan ar tautas iedomāto Israēļa karaļa tēlu. Tomēr Jēzus runā skaidri, jo zina, ka Jeruzalemē Viņu gaida krusts, ciešanas, savas dzīvības upurēšana par mūsu grēkiem.

Turpinot uzrunu, pāvests teica: «Sekošana Jēzum nenozīmē piedalīties triumfālā gājienā. Tas nozīmē dalīties Viņa žēlsirdīgajā mīlestībā un iesaistīties Viņa lielajā žēlsirdības darbā, kas attiecas uz katru cilvēku un visu cilvēci. Tas ir žēlsirdības, piedošanas un mīlestības darbs! Cik žēlsirdīgs ir Jēzus! Piedošana nāk no Krusta. Tomēr Jēzus negrib veikt šo darbu viens pats. Viņš vēlas iesaistīt arī mūs savā misijā, kuru saņēmis no Tēva. Pēc savas augšāmcelšanās Viņš saviem mācekļiem teiks: Kā mans Tēvs ir sūtījis mani, tā Es jūs sūtu... Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti (Jņ 20,21.22). Jēzus māceklis atsakās no visiem labumiem, jo ir atradis vislielāko Labumu, kurā visi citi labumi iegūst savu patieso vērtību un nozīmi: ģimene, attiecības, darbs, kultūra. Kristietis no visa atsakās un arī visu saņem atpakaļ caur Evaņģelija loģiku, mīlestības un kalpojuma loģiku».

Pāvests skaidroja, ka tieši to mēs atklājam Jēzus līdzībās par torņa celtniecību un gatavošanos karam. Mūsu iztēli īpaši uzrunā otrā līdzība. Francisks uzsvēra, ka Jēzus neskar kara tematu, bet dod to kā piemēru. Gavēņa un lūgšanas par mieru kontekstā atklājam, ka pastāv daudz dziļāks karš, kurā visi ir aicināti piedalīties.

Uzrunas turpinājumā Francisks sacīja, ka ikviens cilvēks aicināts atmest ļaunumu un ar to saistītos kārdinājumus, un pieņemt labo, kaut arī nāktos paciest. Tā ir sekošana Jēzum. Tā ir sava krusta nešana. Kam tie visi kari, ja nespējam uzsākt iekšējo cīņu pret ļaunumu? Šī iekšējā cīņa no mums pieprasa stingri teikt «nē» naidam un meliem, «nē» jebkura veida vardarbībai, «nē» ieroču izplatīšanai un to nelegālai tirdzniecībai. Un tā visa ir tik daudz, pārāk daudz, atzina pāvests.

Svētais tēvs atgādināja, ka 8. septembrī Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, kas īpašā veidā tiek atzīmēta Austrumu Baznīcā. «Marija, Miera karaliene, lūdzies par mums!» Šo lūgsanu pāvests atkārtoja vairākas reizes.

Pēc lūgšanas «Kunga eņģelis» pāvests pateicās visiem, kuri sestdien Svētā Pētera laukumā lūdzās par mieru Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā un visā pasaulē, un tiem, kuri šajā nodomā upurēja savas ciešanas. Francisks pateicās valstu vadītājiem, citu konfesiju un reliģiju pārstāvjiem, kā arī visiem labas gribas cilvēkiem, kuri gavēja, lūdzās un pārdomāja par lielo miera dāvanu.

Svētais aicināja ticīgos turpināt intensīvi lūgties par mieru, lai nekavējoties tiktu izbeigts bruņotais konflikts Sīrijā. Viņš aicināja lūgties arī par citām Tuvo Austrumu valstīm, īpaši Libānu, lai tā atgūtu stabilitāti un joprojām būtu mierīgas līdzāspastāvēšanas piemēru. Pāvests aicināja lūgties par Irāku, lai sektantisma vardarbība dotu vietu izlīgumam, par izraēliešiem un palestīniešiem, lai abas tautas apņēmīgi un drosmīgi veicinātu miera procesu, par Ēģipti, lai visi šīs valsts iedzīvotāji – musulmaņi un kristieši – kopīgi atjaunotu sabiedrību un strādātu tās labā. Ceļš uz mieru ir garš, un tas pieprasa izturību un pacietību. Turpināsim mūsu lūgšanu, mudināja pāvests.

Francisks atgādināja, ka 7. septembrī Rovigo notika kristīgās lajes Marijas Boloņjēzes beatifikācijas svinības. Jaunā svētīgā dzimusi 1924. gadā. Viņa veltīja sevi Dievam, kalpojot nabagiem un slimniekiem, vienojot savas lielās ciešanas ar Kristu. Marija Boloņjēze nomira 1980. gadā.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica Venēcijas patriarha vadīto svētceļnieku grupu, saleziāņu māsu vadīto skolu bijušos audzēkņus, kā arī ticīgos no dažādām Itālijas pilsētām.

S. Krivteža / VR


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta