Pāvesti neatlaidīgi iestājas par mieru pasaulē

Sestdien, 7. septembrī, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas dienas priekšvakarā, Svētā Pētera laukumā notiks lūgšanu vigīlija par mieru Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā un visā pasaulē. Tā sāksies plkst. 19.00 (pēc Romas laika) un noslēgsies plkst. 23.00. Taču jau no plkst. 17.45 laukuma labajā un kreisajā pusē zem Bernini veidotajām kolonādēm 50 biktstēvi uzklausīs ticīgo grēksūdzes. Tā bija pāvesta Franciska ideja, jo patiess miers dzimst cilvēka, kurš ir izlīdzis ar Dievu un saviem līdzcilvēkiem, sirdī. Lai uzsvērtu vigīlijas nozīmi un ievadītu tajā, plkst. 18.30 tiks nolasīts Svētā tēva aicinājums, ko viņš izteica svētdien, 1. septembrī, mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā. Toreiz viņš atgādināja, ka miers ir visaugstākais labums, un uzsvēra, ka tautu koeksistenci un attiecības starp cilvēkiem veido nevis sadursmes vai konfliktu kultūra, bet gan tikšanās un dialoga kultūra.

Lūgšanu vigīlija iesāksies ar pāvesta liturģisko sveicienu un himnas „Nāc, Svētais Gars” dziedājumu. Tai sekos Dievmātes ikonas „Salus Populi Romani” intronizācija, Rožukroņa lūgšana, ko vadīs Francisks, un pāvesta uzruna. Ikonu procesijā nesīs 4 Šveices gvardi. Rožukroņa laikā tiks lasīti Svētās Terēzes no Bērna Jēzus poēzijas fragmenti un piesaukta Dievmātes aizbildniecība: „Miera Karaliene, lūdz par mums”. Vigīlijas pirmā daļa, kurai būs mariānisks raksturs, noslēgsies ap plkst. 20.30. Pēc tam sekos otrā daļa ar Euharistisko adorāciju. Tās laikā paredzēti Svēto Rakstu fragmentu un pāvestu lūgšanu par mieru lasījumi, dziesmas un klusuma brīži. Adorācijas beigās Francisks dos svētību ar Vissvētāko Sakramentu. Ieejai Svētā Pētera laukumā šoreiz biļetes nebūs vajadzīgas. Vigīlijai varēs sekot līdzi interneta tiešsaistē.

Pāvesta Franciska vairākkārt izteiktie aicinājumi izbeigt militāros konfliktus un veicināt mieru ierindojas viņa priekšgājēju saucienu pēc miera garajā virknē. Jau Benedikts XV 1917. gada 1. augustā pieprasīja apturēt Pirmā Pasaules kara postu un Pijs XII 1939. gada 24. augusta radiovēstījumā brīdināja par Otrā Pasaules kara briesmām. Aicinājumu veicināt mieru 1962. gada 25. oktobrī izteica arī Jānis XXIII un 1965. gada 4. oktobrī Pāvils VI. Viena no svētīgā Jāņa Pāvila II spēcīgākajām uzrunām par šo tematu bija lūgšanas „Kunga eņģelis” laikā, 2003. gada 16. martā, izteiktā prasība nepieļaut karu Irākā. „Vēl ir laiks sarunām. Vēl ir vieta mieram”, viņš sacīja. Šī uzruna daudziem palikusi atmiņā ar svētīgā pāvesta gandrīz vai kliedzienu: „Lai nekad vairs nebūtu kara! Mums jādara visu iespējamo…” Arī toreiz Jānis Pāvils II, tāpat kā tagad Francisks, visus ticīgos aicināja lūgties un gavēt par mieru.

Ielūkojoties aicinājumu par mieru virknē, nevar neminēt Benedikta XVI pūliņus šajā laukā. Viņš vairākkārt pauda bažas arī par stāvokli Sīrijā un mudināja panākt tur mieru. Šis jautājums izskanēja viņa uzrunās diplomātiskajam korpusam (2012. gada 9. janvārī un 2013. gada 7. janvārī), vispārējās audiences laikā (2012. gada 7. novembrī) un Ziemassvētku vēstījumā Urbi et Orbi (2012. gadā). Savukārt Francisks plaši pievērsās miera tēmai Lieldienu vēstījumā Urbi et orbi, kā arī uzrunās 5. jūnijā, 25. augustā, 1. septembrī un 4. septembrī. Pēdējo dienu laikā arī savos ierakstos mikroblogošanas vietnē Twitter Francisks nepārtraukti aicina lūgties par mieru.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta