Kristus aicinājuma mērķis ir dinamisks

Jēzus aicina mūs sekot nevis tāpat vien, bet ar konkrētu mērķi. Tā ir misija – sacīja pāvests 5. septembrī Vatikāna viesu namā celebrētās Svētās Mises laikā. Francisks skaidroja, kādā veidā Kristus apliecina mūsu dzīvē savu klātbūtni. Šīs dienas Evaņģēlija fragmentā varam sazīmēt trīs elementus – apsolījumu, prasību un misiju – kam ir saistība ne tikai ar to, ko mēs darām, bet arī ar mūsu lūgšanu.

Pēterim Jēzus apsola, ka viņš kļūs par cilvēku zvejnieku. Kad Kungs ierodas mūsu dzīvē, kad Viņš ienāk mūsu sirdī, Viņš mums vienmēr kaut ko saka, kas ir apsolījums: „Ej uz priekšu! Esi drošs! Nebaidies, jo tu darīsi to un to!” Evaņģēlijā lasām, ka zvejnieki atstāja visu, lai sekotu Jēzum. Viņi, izvilkuši krastā laivas, atstāja visu – laivas, tīklus, visu – un Viņam sekoja.

Francisks norādīja, ka Jēzus tomēr neprasa visu atstāt kaut kāda nenoteikta un miglā tīta mērķa dēļ. Šis mērķis tūlīt tiek stādīts priekšā. Tas ir dinamisks mērķis. Jēzus aicina sekot, lai sūtītu misijā.

Runājot par lūgšanu, Svētais tēvs atgādināja, ka lūgšana ļauj mums atraisīties no visa, kas traucē sekot Kungam un uzņemties Viņa nozīmēto misiju. Lūgšanā saņemam drosmi. Ar savu vārdu Kungs mums sniedz mierinājumu. Tomēr tas nenozīmē, ka būsim pasargāti no kārdinājumiem. Nē, būsim spiesti cīnīties ar daudziem kārdinājumiem. Tāpēc esam aicināti uzlūkot Pēteri, kurš smagi sagrēkoja, noliegdams Jēzu, bet Jēzus viņam piedeva. Esam aicināti uzlūkot arī Jēkabu un Jāni, kuri padevās karjeras kārdinājumam, bet Kungs arī viņiem piedeva.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta