Kas ir manu rūpju objekts: tuvākā labums vai savas intereses?
Nemiers, kas liek tiekties pēc garīguma, nemiers, kas liek meklēt Dievu, un mīlestības
nemiers – šiem trijiem elementiem pievērsās pāvests Francisks, uzrunājot augustīniešu
ordeņa locekļus. 28. augusta vakarā ar Euharistijas svinībām Svētā Augustīna bazilikā
Romā, pāvests atklāja ordeņa ģenerālkapitulu. Uz to ir ieradušies augustīnieši no
visiem pieciem kontinentiem. Pirms ienākt dievnamā Francisks sveicināja ārpusē sapulcējušos
ļaudis, kas kuplā skaitā gaidīja viņu vairākas stundas. Baznīcā Svētais tēvs brīdi
lūdzās pie Augustīna mātes, sv. Monikas, kapa un aizdedzināja svecīti. Homīlijā Francisks
klātesošos aicināja izmantot savu sirds nemieru tam, lai aizvien vairāk tuvinātos
Dievam un ar mīlestību atbildētu savu līdzcilvēku vajadzībām.
„Tu mūs esi
radījis sev, un nemierīga ir mūsu sirds, kamēr tā neatdusas Tevī”. Pāvests atgādināja,
ka ar šiem vārdiem, kas šodien ir plaši pazīstami, sv. Augustīns savā darbā „Atzīšanās”
vēršas pie Dieva un sintētiskā veidā pasaka tajos visu par savu dzīvi. Kas ir šis
„nemiers”, ko Augustīns savā dzīvē piedzīvo? – jautāja Francisks.
Pievēršoties
jau minētajam pirmajam punktam – nemieram, kas liek tiekties pēc garīguma – pāvests
uzrunāja katru, kurš šodien jūtas vienaldzīgs pret Dievu, pret ticību, kurš jūtas
tālu no Dieva vai ir Viņu atstājis. Svētais tēvs uzrunāja arī katru, kurš varbūt ar
saviem mazajiem ikdienas grēkiem jūtas tālu no Dieva. Savā jaunībā Augustīns baudīja
piepildītu laicīgo dzīvi – viņam bija labi draugi un izklaides, viņš pieredzēja, kas
ir cilvēciskā mīlestība, viņam bija arī spoža karjera, vārdu sakot, viņam bija viss,
bet viņa sirds tik un tā bija nemierīga. Augustīns meklēja dzīves dziļāko jēgu. Viņa
sirds nebija iemigusi. Panākumi, materiālās lietas un laicīgā vara viņa sirdi nepadarīja
nejūtīgu. Viņš bija grēcinieks, tomēr nenoslēdzās sevī. Augustīns turpināja meklēt
patiesību, dzīves jēgu, Dieva vaigu.
Uzrunājot klātesošos, pāvests mudināja:
Ielūkojies savas sirds dziļumos, ielūkojies sevī un pajautā, vai tava sirds ilgojas
pēc kaut kā cēla, vai to ir iemidzinājušas laicīgās lietas? Vai tava sirds joprojām
ir nemierīga, kas liek turpināt meklēt, vai esi ļāvis materiālajām lietām to noslāpēt?
Dievs tevi gaida. Viņš tevi meklē. Kā tu Viņam atbildi? Vai tu redzi, kāds ir tavas
dvēseles stāvoklis? Vai varbūt tu guli? Vai tu tici, ka Dievs tevi gaida, vai šīs
patiesības priekš tevis ir tikai „vārdi”?
Attiecībā uz otro punktu Francisks
norādīja, ka sirds nemiers liek Augustīnam doties uz personīgu satikšanos ar Kristu.
Pateicoties nemieram, viņš saprot, ka šis Dievs, kuru viņš meklēja tālu no sevis,
īstenībā ir katram cilvēkam tuvs Dievs. Viņš ir mums tuvāks nekā mēs paši sev. Taču
arī tad, kad Augustīns atklāj un satiek Dievu, viņš neapstājas un nenoslēdzas sevī,
bet turpina ceļu. Viņš tiecas iepazīt Dievu aizvien vairāk un iziet no sevis, lai
atklātu Viņu citiem. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja katru uzdot sev vēl dažus jautājumus:
Vai manī ir šis nemiers, kas liek iepazīstināt ar Dievu citus cilvēkus? Varbūt vairāk
man rūp personīgās intereses? Arī konsekrētās personas padodas kārdinājumam domāt
tikai par sevi, par to, lai būtu labi sakārtotas ārējās struktūras, par savu karjeru.
Trešais ir mīlestības nemiers. Pāvests atgādināja, ka ārkārtīgi daudz asaru
par sava dēla atgriešanos izlēja sv. Augustīna māte Monika. Līdzīgi notiek arī šodien
– daudzas mātes raud, lai viņu bērni atgrieztos pie Kristus. „Nezaudējiet cerību uz
Dieva žēlastību!” – mudināja Francisks. Turpinājumā viņš norādīja, ka sirds nemieru
Augustīns mantoja no savas mātes. Mīlestības nemiers ir tāds nemiers, kas liek mums
vienmēr meklēt sava tuvākā labumu. Kā ir ar mums? – jautāja Svētais tēvs. Vai mēs
ticam Dieva un tuvākā mīlestībai? Vai mēs saskatām sava brāļa vajadzības un palīdzam
viņam, vai paliekam noslēgti sevī? Šodien daudzi, diemžēl, nepazīst ne savas kāpņu
telpas kaimiņus, ne savas draudzes locekļus. Pāvests ar sarūgtinājumu pieminēja arī
to, ka ir tādas konsekrētās personas, kuras klusi sēž savā kaktā un nenes augļus.
Taču mīlestības nemiers liek mums nemitīgi iziet pretī otram cilvēkam, negaidot, kad
viņš lūgs kādu palīdzību. Šī nemiera rezultāts ir garīgais un pastorālais auglīgums.
Balstoties uz sv. Augustīna dzīves pieredzi, pāvests augustīniešu ordeņa locekļiem,
citām konsekrētajām personām, kā arī visiem ticīgajiem atgādināja, cik svarīgi būt
atvērtiem Dievam un citiem cilvēkiem, kā arī cik svarīgi ir ielūkoties savā sirdsapziņā,
iziet no sevis un atklāt citiem Kristus vēsti.
Svētā Augustīna ordeņa ģenerālkapitula
ilgs līdz septembra vidum. Tās laikā aptuveni 90 klātesošie locekļi ievēlēs jaunu
ģenerālpriekšnieku un pārskatīs ordeņa prioritātes un darbību turpmākajiem sešiem
gadiem, kā arī domās, kā labāk atbildēt vietējo Baznīcu vajadzībām. Ordenis tika nodibināts
13. gs. Tā dibinātājs ir pāvests Inocents IV. Šodien augustīnieši darbojas aptuveni
50 pasaules valstīs.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta