Pasaules Jauniešu dienu dalībnieki seko nevis pāvestam, bet Kristum
„Pagājušajā svētdienā es atrados Riodežaneiro, kur svinēju Pasaules Jauniešu dienu
noslēguma Svēto Misi. Domāju, ka mums visiem ir jāpateicas Dievam par šo svarīgo notikumu
ne tikai Brazīlijas un Latīņamerikas, bet arī visas pasaules vēsturē,” pirmajā uzrunā
pēc atgriešanās no ceļojuma uz Brazīliju teica pāvests. Apcerē pirms lūgšanas „Kunga
eņģelis” pāvests rezumēja Pasaules Jauniešu dienas Riodežaneiro.
„Nekad nedrīkstam
aizmirst, ka Pasaules Jauniešu dienas ir nevis kaut kāds svētku salūts vai entuziasma
brīdis, bet gan svarīgs posms ilgajā ceļā, ko 1985. gadā uzsāka Jānis Pāvils II. Viņš
nodeva jauniešiem krustu, sakot: «Ejiet, un es iešu aiz jums!» Un tā arī notika. Jauniešu
svētceļojums turpinājās kopā ar Benediktu XVI un, pateicoties Dievam, arī es varēju
izdzīvot tā brīnišķīgo posmu Brazīlijā. Vienmēr atcerēsimies: jaunieši seko nevis
pāvestam, bet Kristum, nesot Viņa krustu. Pāvests tikai pavada viņus šajā ticības
un cerības ceļā.”
Francisks vēlreiz sirsnīgi pateicās Pasaules Jauniešu dienu
dalībniekiem, pasākuma organizatoriem, brīvprātīgajiem palīgiem, kā arī visai Brazīlijas
tautai par sirds atvērtību un viesmīlību. Pāvests mudināja lūgties, lai tikšanās Riodežaneiro
palīdz katram jaunietim atklāt Dieva aicinājumu un īstenot to savā dzīvē.
„Šodienas
liturģijā dzirdam Mācību teicēja vārdus: «Tukšību tukšība... Viss ir tukšība,» – turpināja
pāvests. – Jaunieši ir īpaši jūtīgi pret jēgas un vērtību tukšumu, un diemžēl nereti
maksā par sekām. Savukārt tikšanās ar dzīvo Jēzu Viņa lielajā ģimenē, kas ir Baznīca,
piepilda sirdis ar prieku, jo tajās ieplūst patiesā dzīve, labums, kas nepāriet un
neiznīkst. To redzējām Riodežaneiro sapulcējušos jauniešu sejās. Taču šī pieredze
saskaras ar ikdienas tukšību, to tukšuma indi, kas lēnām pārņem uz peļņu un ieguvumu
balstītās sabiedrības dzīvi, un maldina jauniešus ar patēriņa reklāmām,” uzsvēra Svētais
tēvs.
Uzrunas turpinājumā pāvests skaidroja, ka šīs svētdienas Evaņģēlijs runā
par mantkārībā balstītas laimes bezjēdzību. Kāds bagāts cilvēks saka pats sev: tev
mantas piekrāts ilgiem gadiem; atpūties, ēd, dzer un dzīro! Bet Dievs viņam sacīja:
„Tu, neprātīgais! Šajā naktī tavu dvēseli atprasīs no tevis, un kam paliks tas, ko
tu sakrāji?”
„Dārgie brāļi un māsas, patiesa bagātība ir Dieva mīlestība,
kas tiek dalīta ar savu tuvāko; tā mīlestība, kas nāk no Dieva un padara mūs spējīgus
palīdzēt viens otram. Tas, kas to ir pieredzējis, nebaidās nāves, jo viņā valda sirdsmiers.
Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums pieņemt Dieva mīlestību un dalīties tajā
ar saviem brāļiem.”
Pēc mariāniskās lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests apsveica
jauniešus, kuri par spīti pamatīgai vasaras tveicei sapulcējās Svētā Pētera laukumā.
„Gluži kā Riodežaneiro!” – jokoja Francisks. Viņš aicināja lūgties par visiem prāvestiem
un priesteriem sakarā ar svētā Jāņa Marijas Vianeja liturģiskajiem svētkiem. Šis vienkāršais
un pazemīgas priesteris no Arsas ir prāvestu aizbildnis.
Pēc tam pāvests kopā
ar visiem klātesošajiem noskaitīja vienu „Esi sveicināta, Marija” sakarā ar Romas
Svētās Marijas Lielākās bazilikas gadadienu, kas tiek atzīmēta 5. augustā. Francisks
runāja arī par Kunga pārveidošanās svētkiem. Viņš pauda pateicību Dievam par sava
priekšgājēja dzīvi un darbu, atgādinot, ka pirms 35 gadiem šo svētku vakarā mūžībā
aizgāja pāvests Pāvils VI.