Laikā, kad daudzi latvieši ir spiesti doties uz svešām zemēm, lai spētu nodrošināt
materiālās vajadzības sev un ģimenei, ir radusies nepieciešamība arī pēc garīgās kārtas
pārstāvjiem, kas aprūpē šo cilvēku dvēseles. Jau divus gadu desmitus migrācijas gaitas
mūsu tautiešus ved gan uz pavisam tālām, gan tuvākām zemēm. Tepat Eiropā par vienu
no darba meklētāju galamērķiem ir kļuvusi Īrija, kur jau ir koncentrējusies viena
no skaitliski lielākajām latviešu kopienām. Tās sastāvā ietilpst arī katoļticīgie.
Pirms pieciem gadiem Baznīca dzimtenē parūpējās, lai viņiem būtu savs garīgais gans
no pašu tautas vidus. Šo darbu toreizējais Rīgas arhibīskaps-metropolīts, kardināls
Jānis Pujats uzticēja priesterim Andrim Solimam. Viņš devās uz Īriju ar uzdevumu vienot
ap sevi katoļticīgos latviešus, kopā svinēt dievkalpojumus, palīdzēt risināt dažāda
rakstura garīgos jautājumus, kas rodas katra cilvēka dzīvē. Tā, pildot šo svarīgo,
Dieva uzticēto sūtību un Baznīcas norīkojumu, ir aizritējuši pieci gadi priestera
Andra Solima dzīvē. Par to, kādi tie bijuši, pastorālās misijas noslēgumā, pirms atgriešanās
dzimtenē, stāsta pats priesteris: