Tuvojoties Pasaules Tūrisma dienai, kas tiks atzīmēta 27. septembrī, Pontifikālā Migrantu
un ceļotāju pastorālās aprūpes padome izdeva vēstījumu par tematu „Tūrisms un ūdens.
Sargāt mūsu kopīgo nākotni”. Dokumentā tiek uzsvērts, ka visi, kurus kaut kādā mērā
skar tūrisms, ir atbildīgi par ūdeni, kas ir dzīvības un atjaunotnes līdzeklis. Lai
veicinātu tā racionālu izmantošanu, vajadzīga mentalitātes maiņa, pieticība un pašdisciplīna.
Apzinoties tūrisma nozīmi mūsdienās un ar to saistītos izaicinājumus, arī
Svētais Krēsls grib dot savu ieguldījumu – lasām vēstījumā. Tūrisms ir viens no ekonomikas
sektoriem, kas šobrīd piedzīvo ļoti strauju izplatību. Ūdenim tūrisma nozarē ir būtiska
nozīme. Skatoties uz nākotni, tūrisms nesīs patiesu labumu tādā mērā, kādā izdosies
pārvaldīt resursus saskaņā ar zaļās ekonomikas kritērijiem. Tāpēc esam aicināti veicināt
ekoloģisku, videi draudzīgu un ilgtspējīgu tūrismu, kas noteikti var veicināt darba
vietu radīšanu, būt par atbalstu vietējai ekonomikai un mazināt nabadzību.
Vēstījuma
turpinājumā tiek atgādināts, ka ūdens ir būtisks dzīvības uzturēšanas elements. Statistika
liecina, ka katrs trešais pasaules iedzīvotājs dzīvo valstī, kur ir problēmas ar piekļuvi
ūdenim. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju sniegtajiem datiem, aptuveni vienam miljardam
cilvēku nav piekļuves dzeramajam ūdenim. Turklāt jāņem vērā, ka nākošo gadu laikā
šī problēma var saasināties, jo ūdens tiek piesārņots, izniekots un slikti sadalīts.
Šī dabas resursa pārvaldīšana ir ne tikai sociāla un ekonomiska, bet arī ētiska
rakstura izaicinājums – lasām Vatikāna dokumentā. Šajā kontekstā Pontifikālā Migrantu
un ceļotāju pastorālās aprūpes padome atgādina pāvesta Franciska vairākkārt izteiktos
aicinājumus sargāt apkārtējo vidi. Tas ir katra cilvēka uzdevums. Šī gada 5. jūnija
vispārējās audiences laikā pāvests skaidroja, ka Dieva dotā norāde kopt un sargāt
zemi attiecas uz katru no mums. Tā ir prasība izturēties pret visām radītajām lietām
ar lielu atbildību, pārveidot pasauli par skaisti iekoptu dārzu, kurā katram cilvēkam
būtu patīkami dzīvot. Mēs, diemžēl, padodamies augstprātībai un gribam dominēt, iegūt,
paturēt sev, manipulēt un izmatot. Tā rīkojamies tāpēc, ka domājam un dzīvojam horizontālā
līmenī, esam attālinājušies no Dieva un neprotam saskatīt Viņa zīmes, zaudējam spēju
brīnīties, kontemplēt un ieklausīties.
Ja mēs izkopsim spēju klausīties, tad
atklāsim, ka ūdens mums „stāsta” par Radītāju un atgādina par Viņa mīlestību – teikts
vēstījumā Pasaules Tūrisma dienā. Liturģijā ūdens simbolizē Dieva dzīvību, ko saņemam
caur Kristu. Pats Jēzus stādās priekšā kā tas, kurš dzesē mūsu slāpes. Viņš sniedz
mums ūdeni, kas veldzē iekšējās slāpes, atjauno mūs un šķīstī. Tāpēc visi, kuri kaut
kādā mērā ir saistīti ar tūrismu, ir atbildīgi par ūdeni un tā racionālu izmantošanu.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta