2013-07-01 13:45:36

Kristietim jābūt brīvam un radošam


Kā iemantot patiesu iekšēju brīvību? – atbildi uz šo jautājumu sniedza pāvests, svētdien, 30. jūnijā, uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā sanākušos ticīgos. Francisks norādīja, ka Jēzus mums neko neuzspiež un Viņš negrib, lai mēs būtu pakļāvīgi, bez savas gribas un savas nostājas. Viņš negrib, lai mēs būtu „ar tālvadības pulti vadāmi” kristieši. Kristus grib mūs redzēt brīvus un radošus.

Komentējot svētdienai veltīto Lūkasa evaņģēlija fragmentu (sal. Lk 9, 51-62), pāvests pievērsās vietai, kur tiek runāts par Jēzus lēmumu doties uz Jeruzalemi. „Tajā laikā Jēzus nolēma doties uz Jeruzalemi un izsūtīja pirms sevis vēstnešus”. Jeruzaleme bija Kristus ceļa mērķis. Tur Viņam vajadzēja nomirt un augšāmcelties. Šī fragmenta tulkojumā itāļu valodā tiek runāts par „stingru lēmumu”. Pēc tā pieņemšanas Jēzus iet tiešā ceļā uz savu mērķi un tiem, kurus satiek, un kuri grib Viņam sekot, skaidri pasaka, ko šī sekošana sevī ietver. Viņa sekotājiem nebūs pastāvīgas mājvietas, viņiem būs jāprot atraisīties no jūtām, kas viņus varētu saistīt ar citiem cilvēkiem, kā arī viņi nedrīkstēs nodoties nostaļģijai par pagātni. Turklāt mācekļiem, kuri iet Jēzum pa priekšu uz Jeruzalemi, lai sagatavotu Viņam vietu, Viņš pieprasa neko nevienam neuzspiest. Ja kāds viņus negribēs pieņemt, lai mācekļi iet uz priekšu. Francisks uzsvēra, ka Jēzus nekad neko mums neuzspiež. Viņš aicina, sakot, ja tu gribi, tad nāc un seko man.

Turpinot uzrunu, pāvests atgādināja, ka, lai mēs būtu brīvi, ir svarīgi ieklausīties savā sirdsapziņā, kur klusumā runā Dievs. Jēzus nebija, tā teikt, „vadāms ar tālvadības pulti”. Viņš bija iemiesotais Dieva Vārds, par cilvēku tapušais Dieva Dēls, kurš pieņēma stingru lēmumus pēdējo reizi doties uz Jeruzalemi. Šo lēmumu Viņš pieņēma savā sirdī, bet ne viens pats. Viņš to pieņēma kopā ar Tēvu, pilnīgā vienotībā un paklausībā. Tieši tāpēc Jēzus pieņemtais lēmums bija stingrs lēmums – uzsvēra Francisks. Tas bija stingrs lēmums, jo tika pieņemts kopā ar Tēvu. Jēzus smēlās spēku un gaismu savam ceļam savā Debesu Tēvā.

Jēzus bija brīvs. Šo lēmumu Viņš brīvi pieņēma. Jēzus grib, lai mēs, kristieši, būtu brīvi tāpat kā Viņš ir brīvs. Šīs brīvības avots ir dialogs ar Dievu. Jēzus negrib redzēt ne egoistiskus kristiešus, kuri seko tikai savam „es” un nerunā ar Dievu, ne vājus kristiešus, kuriem nav savas gribas, „ar tālvadības pulti vadāmus kristiešus”, kuri neprot būt radoši, kuri vienmēr pakļaujas cita gribai un nav brīvi. Jēzus grib, lai mēs būtu brīvi! Kur atrast šo brīvību? To smeļam sarunā ar Dievu. Šī saruna notiek mūsu sirdī. Ja kristietis neprot sarunāties ar Dievu, ja viņš neprot sadzirdēt Dievu savā sirdī, tad viņš nav brīvs.

Šajā kontekstā pāvests piebilda, ka esam aicināti mācīties vairāk klausīt savai sirdij. Lai mēs kļūtu brīvi, mums jāiemācās ieklausīties savā sirdsapziņā. Tomēr vienlaikus ir jāuzmanās! Tas nenozīmē sekot savam „es”, darīt tikai to, kas pašam interesē vai patīk. Sirdsapziņa ir cilvēka iekšējā telpa, kur viņš saklausa patiesību, labo, Dievu. Tā ir vieta, kur tiek veidotas attiecības ar Dievu, kurš uzrunā manu sirdi un palīdz man izšķirties, saskatīt pareizo ceļu, un tad, kad lēmums ir pieņemts, uzticīgi iet uz priekšu. Francisks norādīja, ka brīnišķīgu piemēru šajā ziņā mums atstāja Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.