Drosmīgi un uzstājīgi lūgsim Kungu!

„Drosmīgi un uzstājīgi lūgsim Kungu” – tāds ir pāvesta aicinājums, kas izskanēja pirmdienas rīta Svētajā Misē. To koncelebrēja kardināls Kurts Kohs un bīskaps Braiens Farells, dievkalpojumā piedalījās Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes darbinieki.

Franciska pārdomu temats bija aizgūts no Svēto Rakstu šīsdienas 1. lasījuma, kurā tiek vēstīts par Ābrama lūgšanu, cenšoties no sagrāves pasargāt Sodomu. Ābrams jūt nepieciešamību runāt „seju pret seju” ar Dievu. Viņš to dara droši, ar uzstājību. Atsaucoties uz šiem Ābrama lūgšanas aspektiem, pāvests teica: „Kad runājam par drosmi, vienmēr domājam par apustulisko drosmi, par Evaņģēlija sludināšanu… Taču, pastāv arī drosme Kunga priekšā. Iet drosmīgi pie Kunga, lai kaut ko prasītu. Ābrams zināmā mērā raisa smieklus, kad viņš runā ar Kungu šai īpatnējā manierē, ar šo drosmi, un liek šaubīties, vai viņš lūdzas, vai arī kārto darījumu, kaulējoties par cenu. Ābrams uzstāj. Un ar šo drosmi un uzstājību viņš gāja uz priekšu”.

Dažreiz ejam pie Kunga prasīt kaut ko kādam cilvēkam, mēs prasām šo un to, un tad attālināmies. „Taču tā nav lūgšana!” uzsvēra pāvests, „jo, lai Kungs piešķirtu žēlastību, ir drosmīgi jāseko Ābrama piemēram – ir jālūdz ar uzstājību.” To māca arī Jēzus. Viņš uzslavē sīru-fēniķiešu sievieti, kura ar uzstājību lūdz atveseļot savu meitu. Pāvests pieminēja arī svēto Terēzi, kura par lūgšanu runā kā par „sarunu veikšanu” ar Kungu. Taču tas ir iespējams vienīgi tad, ja esam ar Viņu pazīstami un tuvi.

Pāvests teica, ka Kungs ir jāpārliecina ar Viņam pašam piemītošajiem tikumiem. Ābrama prasība nonāk Dieva sirdī un to pašu māca arī Jēzus: „Tēvs zina visu. Viņš liek nolīt lietum pār taisnīgajiem un pār grēciniekiem, liek spīdēt saulei pār taisnīgajiem un pār grēciniekiem.” Šai vietā pāvests Francisks noslēdza savas pārdomas un visus aicināja paņemt Svētos Rakstus un izlasīt 102. Psalmu: „Teic mana dvēsele, Kungu!”

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta