Vatikāna banka un tās jaunā "caurspīdīguma" politika. Saruna ar prezidentu Ernstu fon Freibergu

Vatikāna banka un tās jaunā caurspīdīguma politika. Šis bija galvenais temats Vatikāna radio vācu valodas sekcijas vadītāja, tēva Bernda Hagenkorda un Vatikāna bankas prezidenta Ernsta fon Freiberga sarunā. Ar dažiem šīs 20 minūšu garās intervijas nozīmīgākajiem fragmentiem iepazīstināsim arī mūsu klausītāju un lasītāju auditoriju:

Jūs strādājat kardinālu komisijas uzraudzībā. Kā tas notiek praksē?

„Pastāv piecu kardinālu komisija, kas ir mūsu institūta augstākā instance. Mēs tiekamies ik pēc diviem, trim mēnešiem. Bankas ģenerāldirektors un es tiekamies ar kardinālu komisijas vadītāju katru mēnesi, lai atskaitītos un koordinētu mūsu darbību.”

Vai jūsu darbībā ir iesaistītas citas institūcijas, piemēram, konsultējošās firmas?

„Pastāv viena galvenā aģentūra. Tā ir AIF, kas nav konsultējošā firma, bet mūsu pārraudzītāja. AIF ir finansu autoritāte, kas pārrauga visas Vatikāna finansu institūcijas. Kas attiecas uz ārējiem konsultantiem, tad esmu noslēdzis līgumus ar vairākiem. To skaitā ir pasaulē vadošā konsultantu firma, kas cīnās pret tā dēvēto „naudas atmazgāšanu”. Tā izskata ikvienu mūsu kontu, mūsu struktūras un procesus, lai izpētītu, vai nenotiek „naudas atmazgāšana”.

Tāpat esam nolīguši komunikācijas speciālistus, kā arī vienu no vadošajām pasaules juridiskajām firmām, lai tā palīdzētu labāk saprast mūsu legālo darbības pusi un lai mēs varētu darboties saskaņā ar likumiem.”

Runājot par „naudas atmazgāšanu”, vai ir standarti, pēc kā vadāties?

„Svētais Krēsls pakļaujas starptautiskajiem standartiem. Es personīgi katru nedēļu izskatu visas aizdomīgās lietas un katru nedēļu tiekos ar vienu no atbildīgajiem naudas pretatmazgāšanas speciālistiem.”

Lai arī „Vatikāna banka” nav pareizais termins, jūsu institūtu pazīst ar šo nosaukumu. Tas ir saistīts arī ar daudziem mītiem. Taču, atmetot mītus – kas īsti slēpjas aiz šiem trim burtiem IOR?

IOR (itāliski: Istituto per le Opere Religiose) – Reliģisko darbību institūts, tika izveidots 1942. gadā. Tas nodarbojas tikai ar divām lietām – ņem depozītus no saviem klientiem un tos uzglabā. Mēs esam kā ģimenes iestāde, kas aizsargā savu locekļu fondus. Ģimenes locekļi ir Svētais Krēsls, ar to saistītās iestādes, kongregācijas, kuras darbojas visā pasaulē, klēra locekļi un Vatikāna darbinieki. Vatikāna iestādēm un kongregācijām mēs nodrošinām fondu apriti uz tām vietām, kur noris viņu aktivitātes.

Tātad, jūs neesat banka?

Mēs neesam banka. Mēs nedodam aizņēmumus, nenodarbojamies ar tiešajām investīcijām, valūtas spekulācijām. Mēs saņemam naudu kā noguldījumu un tad to investējam valsts obligācijās, dažās sociālajās obligācijās un starpbanku tirgū, kur noguldām ar nedaudz lielākām interesēm, lai varētu atdot naudu mūsu klientiem katrā brīdī, kad viņi to vēlas.

Pieļausim šādu iespēju: es tikko esmu nodibinājis kongregāciju un atnāku pie jums. Kādā veidā jūs man un manai kongregācijai varat pakalpot?

Varam pakalpot divos veidos: jūs varat noguldīt savus līdzekļus, ko esat saņēmis no saviem atbalstītājiem. Mēs tos glabājam drošībā, maksājam jums interešu naudu, un atmaksājam jums šos līdzekļus katrā brīdī, kad vēlaties. Ja esat izveidojis savai kongregācijai, teiksim, trīs provinces – vienu Āzijā, vienu Āfrikā un vienu Latīņamerikā, mēs varam pārsūtīt jūsu līdzekļus jūsu brāļiem, garantējot, ka nauda sasniegs viņus pat visattālākajos pasaules nostūros.

Vai IOR ir kāds īpašs pakalpojums, kaut kas tāds, ko nevar nodrošināt citas bankas?

Unikāls ir tas, ka mēs patiešām saprotam Baznīcas pasauli un tās misiju. IOR strādā 112 cilvēki, kuriem ir 19 000 klientu. Vislielākā daļa sastāv no reliģiskajām māsām un klēra locekļiem, un darbinieku, kurš viņiem sniedz pakalpojumu, viņi nereti pazīst jau 20, 30 gadus. Ja uzdodam jautājumu, „vai ir jāslēdz IOR”, mūsu klienti 99,99% gadījumu ir pret. Viņi mums uzticas. Arī finansu krīzes laikā mums nav bijusi nepieciešamība pēc valdības izpirkšanas. Mēs esam ļoti droši.

Jūsu pārraudzības autoritātes AIF ziņojumā norādīti pārkāpumi sešās lietās. Vai tas nozīmē, ka IOR ir iesaistīts Vatikāna bankai neatbilstošās aktivitātēs?

Šis skaitlis vispirms norāda uz to, kā sāk izplatīties baumas. Tie nav pārkāpumi, bet aizdomas, un tas nozīmē, ka ir sākusi darboties mūsu iekšējā monitoringa sistēma. Esam identificējuši sešas transakcijas, par kurām ir aizdomas, ka šeit varētu būt kaut kas neatbilstošs. Ja identificējam šādas transakcijas, mēs tūlīt ziņojam par tām mūsu pārraudzītājam AIF.

Vai jūsu institūtā pastāv konti, kuriem ir redzams tikai numurs? Klīst baumas par lielām naudas summām, uz kurām nav norādīti vārdi?

Tas ir pilnīgs izdomājums. Pie mums nepastāv numurēti konti. Kopš 1996. gada mūsu sistēmā ir tehniski neiespējami izveidot numurētu depozītu. Tas būtu arī pret Vatikāna likumiem. Es pats esmu aplūkojis šo sistēmu, izdarījis pārbaudes un neesmu atradis nekādas numurētu kontu pēdas.

Vai „caurspīdīgums” ir jaunais vārds IOR dienaskārtībā?

Caurspīdīgums ir tas, kas ne vienmēr pastāv pasaulē, taču Vatikānam pēc tā ir jātiecas. Ja atgriežamies 15 gadus senā pagātnē, mēs bijām gandrīz tādi paši, kā visas privātas un arī publiskas finansu institūcijas pasaulē attiecībā uz bankas noslēpumu. Šodien tas ir kļuvis par lielu jautājumu Eiropas Savienībā, proti, cik lielā mērā ir jāglabā bankas noslēpums. Ir notikušas trīs lietas – 11. septembris Amerikas Savienotajās Valstīs, kas izvirzīja jautājumu par teroristu finansējumu, tad ir nākuši sabiedriskie mediji ar jauno koncepciju attiecībā uz noslēpumainību finansu sektorā, kā arī finansu krīze, kas saasināja prasību par nodokļu godīgu maksāšanu. Bankām tas ir prasījis atmest daļu no savas noslēpuma politikas. Šie trīs faktori ir pārveidojuši finansu vidi visā pasaulē, un mēs šai jaunajā vidē esam sākuši adaptēties ar novēlošanos. Šobrīd izdarām skrējienu, lai to panāktu.

Ko jūs uzskatītu par sasniegumiem savā turpmākajā darbībā?

Mans sapnis ir ļoti skaidrs – lai mūsu reputācija kļūtu tāda, ka cilvēki par mums vairs nedomātu, kad runa ir par Vatikānu, bet gan – lai viņi klausītos pāvesta teiktajā.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta