Krievija: notiek gatavošanās Krievzemes kristīšanas 1025 gadu jubilejai

Kristība, kas iegāja vēsturē. Lai atzīmētu Senās Krievzemes kristīšanas 1025 gadu jubileju, Krievijas Pareizticīgo Baznīca organizē vairāku nedēļu svētceļojumu pa nozīmīgākajām Krievijas pilsētām. Procesija ar svētā kņaza Vladimira relikvijām jau 31. maijā ir izbraukusi no Maskavas un tās ceļš aizvedīs līdz pat tālajām Vladivostokai, Habarovskai, Novosibirskai, Jekaterinburgai, vēlāk Ņižņij Novgorodai, Rostovai uz Donas, Pjatigorskai, Sanktpēterburgai, un noslēgsies Kaļiņingradā. Ceļā atrodas arī vairāki Ukrainas un Baltkrievijas svētceļnieki.

Krievzemes kristīšana, kā zināms, notika tagadējā Ukrainas zemē, Kijevā. 2010. gadā Krievijas Dome apstiprināja likumu, par nacionālajiem svētkiem pasludinot dienu, kurā kņazs Vladimirs 988. gada vasaras beigās sapulcināja Kijevas iedzīvotājus Dņepras upes krastos, un kur bizantiešu priesteri tos nokristīja. Šis notikums iezīmēja ilgā kristietības ieviešanas procesa sākumu krievu zemēs. Tam ir liela nozīme arī slāvu vienotībā, uz kuru bieži atsaucas Maskavas pareizticīgo patriarhs Kirils.

Kā jau teikts patriarhāta ziņojumā, pats Kirils 28. jūlijā Kijevā atzīmēs svētā kņaza Vladimira dienu. Nozīmīgas reliģiskas un laicīgas ceremonijas par godu Krievzemes kristīšanas 1025 gadu jubilejai notiks arī Maskavā un Minskā.

Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins uz svinībām ir uzaicinājis arī Jeruzalemes pareizticīgo patriarhu Teofilu III, kurš pirms dažām nedēļām apmeklēja Maskavu sakarā ar slāvu zemju evaņģelizētāju, svēto Cirila un Metodija svētkiem.

„Šodien mūsu zemi ir grūti saukt par „svētu”,” gaidot svētkus, raksta Tveras un Kašinas pareizticīgo metropolīts Viktors. „Mums apkārt ir daudzas problēmas. Taču atvērsim Evaņģēliju,” viņš mudina, „katrs ticīgais cilvēks ir Dieva valstības mantinieks.” Metropolīts Viktors aicina savas ekelziālās teritorijas pārstāvjus doties sakrāla rakstura procesijā ar kuģi pa Volgu. Šais gadu desmitos šādas procesijas jau ir rīkotas 14 reizes. Šogad procesijai dots tematisks nosaukums „Krievija, saglabā savu pareizticību!”

Ukrainā, savukārt, grieķu-katoļu kopiena ir izteikusi pārsteigumu par to, ka valsts lielās jubilejas sakarā nav ieplānojusi speciālas publiskas manifestācijas. Kijevas-Haličas arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks stāsta, ka pagājušajā gadā visas kristīgās konfesijas bija izteikušas vēlēšanos jubilejas svinībās lūgties kopā.

Pāvests Francisks uz Krievzemes kristietības 1025 gadu jubileju par savu speciālo sūtni 15. jūnijā nominēja emeritēto Viļņas arhibīskapu, kardinālu Audri Juozas Bački.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta