Apvaldīt mēli, kad gribas izdarīt ļaunus komentārus par citiem

„Lai Kungs mums piešķir žēlastību būt uzmanīgiem, kad vēlamies izdarīt komentārus par citiem,” šādu aicinājumu pāvests izteica ceturtdienas rītā, svinot Svēto Misi kopā ar Argentīnas vēstniecības un konsulāta darbiniekiem Itālijā un pārstāvjiem ANO Pārtikas un Lauksaimniecības nodaļā, kuras sēdeklis atrodas Romā. Kopā ar argentīniešiem Svētās Martas nama kapelā bija ieradies arī Ukrainas grieķu-katoļu arhibīskaps, Viņa Svētība Svjatoslavs Ševčuks, kurš savulaik veica Buenosairesas ukraiņu eparhijas apustuliskā administratora pienākumus.

„Jau kopš 26. februāra neesmu svinējis Svēto Misi spāņu valodā,” savas dzimtenes pārstāvjiem atzinās pāvests Francisks. Tātad, spāņu valoda skanēja šī rīta dievkalpojumā. Homīlijā Francisks pievērsās Jēzus aicinājumam mācekļiem „Lai jūsu taisnība būtu pārāka par farizeju taisnību”. Pāvests atgādināja, ka kristieši ir tie, no kuriem tiek vairāk prasīts, nevis kuriem tiek piešķirtas lielākas izdevības.

Kādas ir Jēzus prasības? Īpaši Viņš skar attiecību tematu ar brāļiem. Saskaņā ar Jēzus vārdiem, tas, kurš nolād, ir pelnījis elli. Ja sirdī ir kaut kas negatīvs pret brāli, tad ir jāmainās. Pāvests teica, ka dusmas ir ievainojums brālim, un tas jau ir kaut kas, kas saistās ar nāvi. Tas nogalina. Francisks atzīmēja, ka ir labi, ja attiecībā pret tuvāko izmantojam draudzīgus salīdzinājumus, bet problēma ir tad, ja salīdzinājums kļūst par ievainojuma mehānismu, par cita pazemošanas formu.

Pāvests turpināja: „Nav vajadzības iet pie psihologa, lai saprastu, ka otra cilvēka pazemošana rodas tad, kad pazemotājs pats nespēj augt un tāpēc jūt nepieciešamību citu pazemot, lai justos pārāks”. Jēzus ir aicinājis nerunāt par citiem ļaunu un nepazemot citus, nepazemot pašiem sevi. „Galu galā visi ejam to pašu ceļu, visi ejam ceļu, kas mūs vedīs uz mērķi,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka tad, ja izvēlēsimies neiet brālīgu ceļu, tad savu dzīvi nebeigsim labi, jo tas, kurš ievaino, pats kļūst ievainots.

Svētais tēvs atzīmēja arī, ka tad, kad cilvēks nav spējīgs apvaldīt savu mēli, viņš kļūst zaudētājs. Dabiskā agresivitāte – tā, kura piemita Kainam pret Ābelu, vēstures gaitā atkārtojas. „Ne jau tāpēc, ka esam ļauni,” apgalvoja pāvests, „bet tāpēc, ka esam vāji un grēcinieki”. Tāpēc daudz vienkāršāk šķiet atrisināt situāciju ar apvainojumu, ar apmelošanu, ar neslavas celšanu, tā vietā, lai izvēlētos labo.

Francisks atzīmēja, ka dažreiz izjūtam zināmu „izsalkumu” pēc tam, kad esam aiztaupījuši kādu ļaunu komentāru pret otru. Taču ilgtermiņā šis izsalkums sagādā mums labumu. Homīlijas noslēgumā pāvests aicināja būt pazemīgiem sirdī, sekot mīlestības likumam, miera likumam un apvaldīt mūsu mēli, apvainojumu kāri, neļaut sevi pārņemt dusmām.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta