Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!

„Sludināt Evaņģēliju ar vienkāršību un par velti,” šāds aicinājums caurvija pāvesta sprediķi 11. jūnija rīta Svētajā Misē. Tajā piedalījās Ticības mācības kongregācijas darbinieki. Kopā ar pāvestu celebrēja kongregācijas prefekts, arhibīskaps Gerhards Ludvigs Millers.

Homīlijā pāvests Francisks vadījās pēc Jēzus aicinājuma saviem mācekļiem neņemt līdzi ne zeltu, ne sudrabu. Kungs vēlas, lai Dieva valstības sludināšana notiek vienkāršībā, atvēlot vietu Dieva Vārda darbībai. „Par velti esat saņēmuši, par velti dodiet!” Svētais tēvs norādīja, ka tie ir atslēgas vārdi, ar kuriem Jēzus sūta apustuļus sludināt Evaņģēliju.

Francisks atgādināja: „Svētajam Pēterim nebija konta bankā, un tad, kad viņam bija jāmaksā nodokļi, Kungs viņu sūtīja jūrā zvejot. Pēteris noķēra zivi, kurā atrada monētu, lai samaksātu nodokļus. Arī apustulis Filips nedomāja veidot organizāciju, lai atbalstītu Evaņģēliju. Viņš to sludināja, kristīja un gāja tālāk.”

Dieva valstība ir dāvana bez maksas. Pāvests uzsvēra, ka jau kopš kristīgās kopienas pirmsākumiem šī attieksme ir bijusi pakļauta kārdinājumam meklēt spēku nevis beznosacījumu dāvanā, bet citur. Arī Baznīcā vienmēr ir pastāvējis šis kārdinājums. „Taču mūsu spēks slēpjas tieši Evaņģēlija beznosacījumu dāvanā,” uzsvēra pāvests. Viņš norādīja, ka tad kad Baznīca krīt kārdinājumā, Labās Vēsts sludināšana šķiet prozelītisms, un pa šo ceļu iet nedrīkst. Citējot Benediktu XVI, Francisks pasvītroja, ka „Baznīca aug nevis no prozelītisma, bet no pievilcības”. Šo pievilcību rada „tie, kuri par velti sludina bezmaksas pestīšanu”.

Pāvests Francisks izcēla: „Viss ir žēlastība. Viss. Kādas ir zīmes, kas liecina par to, ka apustulis dzīvo no šīs beznosacījumu dāvināšanas? Tās ir daudzas, bet izcelšu tikai divas: pirmā ir nabadzība. Evaņģēlija sludināšanai ir jāiet pa šo nabadzības ceļu. Par šo nabadzību liecina lūk kas: man nepieder bagātības, mana vienīgā bagātība ir tikai dāvana, ko esmu saņēmis. Tas ir Dievs. Šī bezmaksas dāvana ir mūsu bagātība! Nabadzība mūs paglābj no tiekšanās kļūt par organizatoriem, par uzņēmējiem... Ir jāturpina darīt Baznīcas darbi un daži no tiem ir sarežģīti. Taču tie ir jādara ar nabadzības sirdi, nevis ar investīciju sirdi, vai uzņēmēja sirdi."

Pāvests piebilda, ka Baznīca nav nevalstiskā organizācija. Tā ir kaut kas cits. Tā ir svarīgāka par nevalstisko organizāciju, un tā dzimst no beznosacījumu dāvināšanas. Kā otru šādas dāvināšanas zīmi, kas raksturo apustuli, pāvests pieminēja spēju slavēt Kungu. Arī slavēšana ir bez maksas, jo slavējot neprasām, tikai slavējam. Tātad, nabadzība un spēja slavēt Kungu, ir divas vissvarīgākās zīmes, kas raksturo apustuli, kurš Evaņģēliju sludina bez maksas. Taču, „kad atrodam apustuļus, kuri Baznīcu vēlas padarīt bagātu, Baznīcu, kurā nav Dieva beznosacījumu slavēšanas, Baznīca noveco, tā kļūst kā nevalstiska organizācija, un Baznīcai nav dzīvības,” teica pāvests. Viņš aicināja lūgt Kungam žēlastību atzīt šo Viņa bezmaksas dāvanu, proti, „par velti esat saņēmuši, par velti dodiet,” un iet tālāk, bez maksas sludinot Evaņģēliju.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta