„Mācīsimies no Marijas lasīt dzīvi ar Dieva Vārdu, to saņemt un glabāt,” aicināja
pāvests šī rīta dievkalpojumā. Tajā piedalījās Caritas Internationalis līdzstrādnieku
grupa.
Svinot Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds svētkus, pāvests savas pārdomas
attīstīja, pamatojoties uz diviem jēdzieniem „izbrīns” un „glabāšana”. Marijas izbrīns
lielākoties bija prieka izbrīns. Līdzīgu izbrīnu sajūtam arī mēs, kad Dieva Vārds
ir iedēstīts mūsu sirdī. Taču ne jau visu laiku var dzīvot no izbrīna. Dieva Vārds
ir jāglabā un jānes dzīvē.
Ko nozīmē glabāt Dieva Vārdu? Pāvests paskaidroja,
ka tas nozīmē mūsu sirds atvērtību Vārdam, lai glabātu to gluži tāpat kā laba zeme
glabā graudu. Ja Dieva Vārds neiekrīt sagatavotā zemē, bet tā ir atstāta novārtā un
aizaugusi ar nezālēm, tad Vārds nespēj attīstīties. Kas ir šīs nezāles? „Tā ir pieķeršanās
bagātībām, mūsu netikumi,” teica pāvests Francisks. Viņš atsaucās uz svētīgo Jāni
Pāvilu II, kurš bija teicis, ka Marija, glabājot Vārdu savā sirdī, strādāja. Viņa
meklēja nozīmi tam, ko dažādos viņas dzīves brīžos viņai teica Kungs. „Lasīt savu
dzīvi ar Dieva Vārdu – lūk, ko nozīmē glabāt Vārdu,” paskaidroja pāvests Francisks.
Viņš aicināja glabāt šo Vārdu tā, lai to kā neauglīgā zemē iekritušu graudu neapēd
putni, un kā nezāles nenoslāpē mūsu netikumi.
I. Šteinerte/VR
Tekstu
izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta