Skola – ne tikai intelektuālās izaugsmes, bet integrālas formācijas vieta
Piektdien, 7. jūnijā, Svētais tēvs tikās ar jezuītu vadīto skolu skolotājiem, skolēniem
un viņu vecākiem. Tā kā tikšanās pārvērtās par dialogu, tad iepriekš sagatavoto Franciska
uzrunu klātesošie saņēma rakstiski. Tajā pāvests skaidro divu būtisku vērtību, proti,
brīvības un kalpošanas nozīmi. Skolotājus un vecākus mudina nekad nenolaist rokas,
veicot audzināšanas darbu. Galvenais, lai mūsu vārdi saskanētu ar mūsu darbiem – viņš
raksta.
Teksta sākumā Svētais tēvs atstāsta kādu interesantu epizodi no Jezuītu
ordeņa dibinātāja, sv. Ignācija no Lojolas dzīves. 1537. gada rudenī, ejot kopā ar
saviem pirmajiem sekotājiem uz Romu, lai kalpotu pāvestam, svētajam radās jautājums:
„Ja mums prasīs, kas mēs esam, ko atbildēsim?” Taču tūlīt tika dota arī atbilde: „Mēs
teiksim, ka esam ‘Jēzus biedrība’!” Francisks atzīst, ka šādas atbildes izvēle bija
ļoti nopietna. Vārdi „Jēzus biedrība” norādīja uz ciešām draudzības saiknēm ar Kristu
un pilnīgu sevis atdevi Viņam. Sv. Ignācijs un viņa biedri saprata, ka tieši Jēzus
atklāja viņiem laimīgas un pilnvērtīgas dzīves noslēpumu.
Pāvests klātesošajiem
bērniem uzdod jautājumu, kāpēc viņi iet skolā. Atbildes droši vien būtu dažādas, taču
pāris vārdos varētu teikt sekojoši: Skola ir viena no audzināšanas vidēm, kur pakāpeniski
mācamies dzīvot un nobriestam. Skola palīdz augt, ne tikai attīstot bērnu prātu, bet
sniedzot integrālu formāciju. Galvenais, ko skola iemāca, ir cēlsirdība – saka Francisks.
Būt cēlsirdīgam nozīmē iemantot plašu un atvērtu sirdi, dzīvot ar cēliem ideāliem,
vēlēties paveikt lielas lietas, atbildēt Dieva aicinājumam un kārtīgi pildīt savus
ikdienas pienākumus. Skola rūpējas ne tikai par jauno paaudžu intelektuālo, bet arī
cilvēcisko izaugsmi.
Šajā kontekstā pāvests pievēršas divām pamatvērtībām
– brīvībai un kalpošanai. Būt brīvam nenozīmē darīt to, ko gribam, vai mesties avantūrās,
kas sagādātu apreibinājumu un palīdzētu tikt galā ar garlaicību. Tā nav brīvība –
uzsver Francisks. Būt brīvam nozīmē domāt par to, ko darām, prast novērtēt to, kas
ir labs, un kas ir ļauns, saskatīt, kā man jārīkojas, lai es augtu. Vienu vārdu sakot,
būt brīvam nozīmē izvēlēties labo. Mēs esam brīvi labajam – raksta Svētais tēvs. Viņš
aicina skolēnus nebaidīties iet pret straumi pat tad, ja tas nav viegli. Sekošana
labajam prasa pūles, taču šāda rīcība mūs norūda, nostiprina mugurkaulu un palīdz
ar visu tikt galā drosmīgi un pacietīgi. Runājot par kalpošanu, Francisks mudina bērnus
ņemt aktīvu dalību dažādos pasākumos, lai pasargātu sevi no noslēgšanās sevī, aizvien
vairāk atvērtos, izietu no sevis, dotos pretī citiem, sevišķi, nabagiem, un darbotos
tā, lai pasaule, kurā dzīvojam, kļūtu labāka.
„Dārgie bērni, dārgie jaunieši!
Mīliet Jēzu Kristu aizvien vairāk!”, lasām Svētā tēva uzrunā. „Mūsu dzīve ir atbilde
Viņa aicinājumam. Ja pratīsiet tam atbildēt, tad būsiet laimīgi un savu dzīvi veidosiet
uz drošiem pamatiem. Sadzirdiet Kunga klātbūtni savā dzīvē! Viņš ir tuvu katram no
jums kā biedrs, draugs, kas prot jums palīdzēt un jūs saprast, iedrošina smagos brīžos
un nekad jūs nepamet. Lūdzoties, sarunājoties ar Viņu un lasot Bībeli, jūs atklāsiet,
ka Viņš ir patiesi tuvu. Iemācieties lasīt arī Dieva zīmes savā dzīvē. Viņš mūs vienmēr
uzrunā – arī caur mūsu ikdienas dzīves notikumiem. Viņš klausās mūs”.
Vēršoties
pie jezuītiem, skolotājiem un vecākiem, pāvests norāda, ka izglītošana ir nevis profesija,
bet dzīves veids. Lai izglītotu, jāiziet no sevis un jānostājas jauniešu vidū. Audzinātājam
jābūt līdzās jaunietim. Dodiet viņiem cerību, māciet viņus saskatīt radības un cilvēka
skaistumu, bet jo īpaši lieciniet ar savu dzīvi – mudina Francisks. Vecāku, skolotāju
un citu audzinātāju vārdiem jāsaskan ar viņu dzīves veidu. Pretējā gadījumā audzināšana
nav iespējama!
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā
atsauce uz Vatikāna Radio obligāta