2013-06-07 16:14:10

Skola – ne tikai intelektuālās izaugsmes, bet integrālas formācijas vieta


Piektdien, 7. jūnijā, Svētais tēvs tikās ar jezuītu vadīto skolu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. Tā kā tikšanās pārvērtās par dialogu, tad iepriekš sagatavoto Franciska uzrunu klātesošie saņēma rakstiski. Tajā pāvests skaidro divu būtisku vērtību, proti, brīvības un kalpošanas nozīmi. Skolotājus un vecākus mudina nekad nenolaist rokas, veicot audzināšanas darbu. Galvenais, lai mūsu vārdi saskanētu ar mūsu darbiem – viņš raksta.

Teksta sākumā Svētais tēvs atstāsta kādu interesantu epizodi no Jezuītu ordeņa dibinātāja, sv. Ignācija no Lojolas dzīves. 1537. gada rudenī, ejot kopā ar saviem pirmajiem sekotājiem uz Romu, lai kalpotu pāvestam, svētajam radās jautājums: „Ja mums prasīs, kas mēs esam, ko atbildēsim?” Taču tūlīt tika dota arī atbilde: „Mēs teiksim, ka esam ‘Jēzus biedrība’!” Francisks atzīst, ka šādas atbildes izvēle bija ļoti nopietna. Vārdi „Jēzus biedrība” norādīja uz ciešām draudzības saiknēm ar Kristu un pilnīgu sevis atdevi Viņam. Sv. Ignācijs un viņa biedri saprata, ka tieši Jēzus atklāja viņiem laimīgas un pilnvērtīgas dzīves noslēpumu.

Pāvests klātesošajiem bērniem uzdod jautājumu, kāpēc viņi iet skolā. Atbildes droši vien būtu dažādas, taču pāris vārdos varētu teikt sekojoši: Skola ir viena no audzināšanas vidēm, kur pakāpeniski mācamies dzīvot un nobriestam. Skola palīdz augt, ne tikai attīstot bērnu prātu, bet sniedzot integrālu formāciju. Galvenais, ko skola iemāca, ir cēlsirdība – saka Francisks. Būt cēlsirdīgam nozīmē iemantot plašu un atvērtu sirdi, dzīvot ar cēliem ideāliem, vēlēties paveikt lielas lietas, atbildēt Dieva aicinājumam un kārtīgi pildīt savus ikdienas pienākumus. Skola rūpējas ne tikai par jauno paaudžu intelektuālo, bet arī cilvēcisko izaugsmi.

Šajā kontekstā pāvests pievēršas divām pamatvērtībām – brīvībai un kalpošanai. Būt brīvam nenozīmē darīt to, ko gribam, vai mesties avantūrās, kas sagādātu apreibinājumu un palīdzētu tikt galā ar garlaicību. Tā nav brīvība – uzsver Francisks. Būt brīvam nozīmē domāt par to, ko darām, prast novērtēt to, kas ir labs, un kas ir ļauns, saskatīt, kā man jārīkojas, lai es augtu. Vienu vārdu sakot, būt brīvam nozīmē izvēlēties labo. Mēs esam brīvi labajam – raksta Svētais tēvs. Viņš aicina skolēnus nebaidīties iet pret straumi pat tad, ja tas nav viegli. Sekošana labajam prasa pūles, taču šāda rīcība mūs norūda, nostiprina mugurkaulu un palīdz ar visu tikt galā drosmīgi un pacietīgi. Runājot par kalpošanu, Francisks mudina bērnus ņemt aktīvu dalību dažādos pasākumos, lai pasargātu sevi no noslēgšanās sevī, aizvien vairāk atvērtos, izietu no sevis, dotos pretī citiem, sevišķi, nabagiem, un darbotos tā, lai pasaule, kurā dzīvojam, kļūtu labāka.

„Dārgie bērni, dārgie jaunieši! Mīliet Jēzu Kristu aizvien vairāk!”, lasām Svētā tēva uzrunā. „Mūsu dzīve ir atbilde Viņa aicinājumam. Ja pratīsiet tam atbildēt, tad būsiet laimīgi un savu dzīvi veidosiet uz drošiem pamatiem. Sadzirdiet Kunga klātbūtni savā dzīvē! Viņš ir tuvu katram no jums kā biedrs, draugs, kas prot jums palīdzēt un jūs saprast, iedrošina smagos brīžos un nekad jūs nepamet. Lūdzoties, sarunājoties ar Viņu un lasot Bībeli, jūs atklāsiet, ka Viņš ir patiesi tuvu. Iemācieties lasīt arī Dieva zīmes savā dzīvē. Viņš mūs vienmēr uzrunā – arī caur mūsu ikdienas dzīves notikumiem. Viņš klausās mūs”.

Vēršoties pie jezuītiem, skolotājiem un vecākiem, pāvests norāda, ka izglītošana ir nevis profesija, bet dzīves veids. Lai izglītotu, jāiziet no sevis un jānostājas jauniešu vidū. Audzinātājam jābūt līdzās jaunietim. Dodiet viņiem cerību, māciet viņus saskatīt radības un cilvēka skaistumu, bet jo īpaši lieciniet ar savu dzīvi – mudina Francisks. Vecāku, skolotāju un citu audzinātāju vārdiem jāsaskan ar viņu dzīves veidu. Pretējā gadījumā audzināšana nav iespējama!

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta







All the contents on this site are copyrighted ©.