Pāvests nākamajiem Svētā Krēsla diplomātiem: "Jūsu kalpojums prasīs lielu iekšējo brīvību!"

Ceturtdien, 6. jūnijā, pāvests pieņēma audiencē Pontifikālās Ekleziālās akadēmijas studentus, pasniedzējus un šeit kalpojošās garīgās māsas. Pontifikālā Ekleziālā akadēmija ir nākamo Svētā Krēsla diplomātu skola, kurā mācās arī priesteris no Latvijas Antons Prikulis. Studijās uz Romu viņu nosūtīja bīskaps Jānis Bulis, apzinoties, ka tādējādi daļiņu no savas diecēzes viņš pasniedz kā dāvanu universālajai Baznīcai.

Pontifikālās Ekleziālās akadēmijas absolventi tiek gatavoti darbam visdažādākajās pasaules zemēs. „Tā būs tieša kalpošana svētā Pētera pēctecim, viņa vienotības un kopības harizmai, un viņa rūpēm par visām vietējām Baznīcām,” tā diplomātu gaidāmo darbu raksturoja pāvests Francisks. Viņš uzsvēra, ka šis kalpojums prasīs lielu iekšēju brīvību.

Ko nozīmē iekšējā brīvība? Pāvests paskaidroja, ka tā galvenokārt nozīmē būt brīviem no personīgajiem plāniem, no iespējas kaldināt nākotnes plānus, no iespējas ilgāk uzturēties kādā vienā pastorālās darbības vietā. Tas nozīmē arī zināmā mērā būt brīviem no kultūras un mentalitātes, kāda raksturīga nākamo diplomātu izcelsmes zemēm – ne jau aizmirstot un noliedzot savu kultūru un mentalitāti, bet atveroties citām kultūrām un cilvēkiem ar citādu pasaules skatījumu. Būt brīviem – visvairāk nozīmē atbrīvoties no privātām ambīcijām, kas var nodarīt lielu ļaunumu Baznīcai.

Pāvests aicināja pirmajā vietā likt nevis savu pašīstenošanos, bet kalpošanu Evaņģēlija lietai kā augstākajam labumam. Svētais tēvs atzina: „Būt brīviem no ambīcijām un personīgajiem mērķiem man ir ļoti svarīgi, ļoti svarīgi. Karjerisms ir kā lepra, kā lepra. Jūs lūdzu: nekādu karjerismu!”

Saviem nākamajiem pārstāvjiem dažādās pasaules zemēs Pētera pēctecis uzsvērti atgādināja, ka tas, kam viņi gatavojas, ir kalpošana, nevis profesija. Pāvests izcēla arī lūgšanas nozīmi. Viņš teica, ka bez lūgšanas nav iekšējās brīvības. Kā lūgšanas piemēru Francisks pieminēja svētīgo Jāni XXIII. Šais dienās Baznīca viņu atceras 50. gadskārtā kopš aiziešanas mūžībā. Arī Jānis XXIII, laicīgajā vārdā Andželo Ronkalli, savulaik bija Svētā Krēsla diplomāts.

Par īpašu garīgo ceļamaizi, kādu pāvests Francisks deva nākamajiem Svētā Krēsla pārstāvjiem viņu kalpojumā, varētu uzskatīt vārdus: „Klausieties labi: ja nunciatūrā atrodas sekretārs, vai nuncijs, kurš neiet svētuma ceļu un ļauj sevi iesaistīt dažādās pasaulīgā gara formās un manierēs, viņš kļūst smieklīgs un visi par viņu smejas. Lūdzu, nekļūstiet smieklīgi! Esiet vai nu svēti, vai atgriezieties savās diecēzēs, lai strādātu draudzēs. Taču nekļūstiet smieklīgi diplomātiskajā dzīvē, kur priesteris ir pakļauts daudzām garīgās dzīves briesmām!”

Ar Pontifikālās Ekleziālās akadēmijas audzēkņiem un personālu pašreizējais pāvests ir ticies vēl kardināla kārtā. Akadēmijas prezidents Benjamins Stella atceras, ka 2012. gada februārī, kad arhibīskaps Bergoljo viesojās akadēmijā, viņš pazemīgi aicināja katru no studentiem: „Lūdzies par mani!”, atkārtodams to vairāk nekā 30 reižu.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta