Gausties par ciešanām Dieva priekšā nav grēks, bet lūgšana, kas nāk no sirds

„Gausties par savām ciešanām Dieva priekšā nav grēks, bet lūgšana, kas nāk no sirds,” teica pāvests Francisks Svētajā Misē 5. jūnija rītā. Tajā piedalījās Dievišķā kulta kongregācijas un Apustuliskās bibliotēkas darbinieki. Līdz ar pāvestu celebrēja kardināls Antonio Kanizaress Ļjovera un bīskapi Čezare Pazini un Džozefs Di Noia.

Homīlijas centrā bija Tobija un Sāras stāsts no šīsdienas pirmā Svēto Rakstu lasījuma. Tobijs ir kļuvis akls, neraugoties uz to, ka paveicis daudz labu darbu un riskējis pat ar dzīvību. Sāra ir bijusi precējusies ar septiņiem vīriem, taču visi viņi nomiruši vēl pirms kāzu nakts. Tobijs un Sāra sūrojas, taču neapvaino Dievu.

Pāvests teica, ka Kungs sadzird un uzklausa mūsu gaužas. Viņš atgādināja, ka šodien tik daudzi bērni, bēgļi, nedziedināmi slimie dzīvo ārkārtēji smagos apstākļos. Svētais tēvs atklāja, ka viņam nepatīk, kad par šīm situācijām tiek runāts pārāk akadēmiskā valodā, visvairāk ar statistikas datiem, kurā trūkst cilvēcības.

Francisks teica, ka par cietējiem ir jālūdzas. „Viņiem ir jāienāk manā sirdī, viņiem ir jākļūst par nemieru manī, jo mans brālis cieš, mana māsa cieš. Lūk, svēto kopības noslēpums: lūgt Kungu. Kungs, skaties, viņš, vai viņa cieš,” teica pāvests. Viņš aicināja lūgties, ja tā var teikt, ar miesu, nevis ar idejām. Tas nozīmē – lūgties ar sirdi.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta