Apritējuši 50 gadi, kopš mūžībā aizgāja svētīgais Jānis XXIII

3. jūnijā apritēja 50 gadi, kopš Kungs aizsauca mūžībā savu uzticīgo kalpu, pāvestu Jāni XXIII. Šai „piedzimšanas debesīm” jubilejā Romā bija ieradušies svētceļnieki no Andželo Ronkalli – pāvesta Jāņa XXIII dzimtā Bergamo novada. Viņi tikās ar jauno universālās Baznīcas ganu Francisku. Uzrunājot svētīgā Jāņa XXIII novadniekus, Francisks izcēla miera aspektu sava attālā priekšgājēja, Vatikāna II koncila sasaucēja, dzīvē. „Tas bija dabisks, skaidrs, sirsnīgs miers,” teica pašreizējais pāvests. Šis miers izpaudās kontaktos arī ar „attālām pasaulēm”, kas toreiz atradās tālu no Katoliskās Baznīcas universa – ar tādām, kā citu konfesiju kristieši, citu reliģiju pārstāvji, politiķi, valstu vadītāji.

Otrs izšķirošs aspekts, ko pāvests Francisks izcēla lielā Bergamo zemes dēla dzīvē, bija viņa paklausība. Paklausība bija iepriekš raksturotā miera instruments, kas vadīja Ronkalli ceļus visur, kur viņš kalpoja – gan Bulgārijā, gan Turcijā, Grieķijā, Francijā, Venēcijā un Romā.

Pāvests Francisks aicināja sekot svētīgā Jāņa XXIII piemēram, atsakoties no sava iekšējā egoisma un atvēlot sevī vietu Kunga mīlestībai un Viņa gribai. „Tad arī mēs atradīsim mieru un paši spēsim celt mieru savā apkārtnē,” sacīja Francisks.

Bergamiešiem Svētais tēvs novēlēja glabāt Jāņa XXIII garu, padziļināt studijas par viņa dzīvi un mācību, bet visvairāk par visu, atdarināt viņa svētumu.

I. Šteinerte/VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta