Dieva loģika ir kalpošanas un mīlestības loģika

Kristus Vissvētākās Miesas un Asiņu svētki ir mums adresēts aicinājums atgriezties. Tas ir aicinājums uzticēties dievišķajai Providencei un dalīties ar citiem tajā mazumiņā, kas mums ir un kas mēs esam – sacīja pāvests, uzrunājot uz lūgšanu „Kunga eņģelis” Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus. Corpus Domini svētki, ko Baznīca svinēja ceturtdien, Itālijā un citās zemēs bija pārcelti uz svētdienu. Uzrunā Francisks uzsvēra, ka Dieva loģika ir kalpošanas un mīlestības loģika. Pēc „Angelus” lūgšanas viņš pievērsās dramatiskajai situācijai Sīrijā, kur līst nevainīgu cilvēku asinis, un pieprasīja nolaupīto cilvēku atbrīvošanu.

Komentējot Lūkasa evaņģēlija fragmentu par brīnumaino maizes pavairošanu (sal. Lk 9, 11-17), Svētais tēvs atgādināja, ka Dievam nekas nav neiespējams. Neskatoties uz mazumiņu, kas mums ir, Dievs var panākt un dot mums visu nepieciešamo. Aprakstītais brīnums ir vairāk dalīšanās nekā pavairošana. Tā ir ticības un lūgšanas dzīvināta dalīšanās. Tuvojoties vakaram, mācekļi piedāvā Jēzum atlaist pūli, lai katrs iet uz miestiem un pilsētām un nopērk sev ēdamo. Taču Jēzus prasa, lai viņi paši dotu tiem ēst. Mācekļi apjūk, sakot, ka viņiem ir tikai piecas maizes un divas zivis. Tādā veidā viņi it kā gribētu teikt, ka viņiem ir tikai tik daudz, lai paēstu paši.

Pāvests paskaidroja, ka mācekļu rīcība ir tīri cilvēciska rīcība. Viņi meklē reālāko risinājumu, lai neradītu liekas problēmas. Taču Jēzus izturas pilnīgi citādi. Viņa rīcības vadmotīvs ir vienotība ar Tēvu un līdzjūtība pret cilvēkiem. Francisks uzsvēra, ka tieši tāpat Jēzus izturas arī pret katru no mums. Viņš zina mūsu problēmas, mūsu vājumu un mūsu vajadzības. Jēzus pilnīgi uzticas debesu Tēvam, zinot, ka Viņam viss ir iespējams. Fakts, ka Viņš liek mācekļiem sasēdināt ļaudis pa piecdesmit cilvēku lielām grupām, nav nejaušība. Ar to grib norādīt, ka šie ļaudis nav vairs pūlis, bet tie veido Dieva maizes paēdinātu kopienu. Maizes un zivju ņemšana, acu pacelšana uz debesīm un svētīšana skaidri norāda uz Euharistiju. Pēc tam notiek laušana un došana. Jēzus dod mācekļiem, bet mācekļi ļaudīm, un maize un zivs neaptrūkstas. Visi tiek pabaroti līdz sātam.

Šajā kontekstā pāvests atgādināja, ka Dieva loģika atšķiras no cilvēku loģikas. Dieva loģika ir kalpošanas, mīlestības un ticības loģika. Corpus Domini svētki liek mums pievērsties dievišķajai Providencei, prast dalīties tanī mazumiņā, kas mēs esam un kas mums ir, un nekad nenoslēgties sevī. Lūgsim mūsu Māti Mariju, lai viņa palīdz mums šajā atgriešanās procesā, lai mēs aizvien nopietnāk patiesi sekotu Jēzum, kuru pielūdzam Euharistijā – mudināja Francisks.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” pāvests pievērsās bruņotajam konfliktam Sīrijā, kas tur plosās jau vairāk nekā divus gadus un smagi skar civiliedzīvotājus. „Karam ir traģiskas sekas”, viņš sacīja. „Tas sēj nāvi, iznīcību, nes sev līdzi milzīgus postījumus ekonomikai un apkārtējai videi, kā arī cilvēku nolaupīšanas sērgu”. Svētais tēvs apliecināja, ka lūdzas par visām nolaupītajām personām un viņu ģimenes locekļiem, un apliecināja visiem savu solidaritāti. Savukārt pie laupītājiem vērsās ar prasību nekavējoties atbrīvot savus upurus. „Vienmēr lūgsimies par mūsu mīļoto Sīriju”, viņš piebilda.

Uzrunas turpinājumā pāvests apliecināja, ka līdzās daudzajām sarežģītajām situācijām pasaulē, varam pamanīt arī daudzas cerības zīmes. Šajā ziņā viņš pauda gandarījumu par to, ka līdz šim ir sperti svarīgi soļi uz priekšu izlīgšanas un miera virzienā Latīņamerikā. Francisks arī atgādināja, ka 2. jūnija rītā viņa celebrētajā Euharistijā piedalījās karavīri un dažu miera misijās kritušo karavīru radinieki. „Ar karu visu pazaudējam, bet ar mieru visu iegūstam”, viņš uzsvēra, aicinot ticīgos lūgties par kritušajiem, ievainotajiem un viņu ģimenes locekļiem.

Svētdienas vakarā, no pulksten 17.00-18.00, Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Tā bija Ticības gada iniciatīva, kas minētajā laikā notika visās pasaules katedrālēs. Svētā Pētera bazilikā dziedāja Siksta kapelas koris. Dziesmas un aizlūgumi mijās ar izteiksmīgiem lasījumiem un melodiskām cītaras skaņām. Iniciatīvas moto bija: „Viens vienīgs Kungs, viena vienīga ticība”.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta