Svētā Zeme: musulmanis skaidro mozaīku nozīmi kristiešu dievnamos

Musulmanis, kurš skaidro mozaīku nozīmi Jeruzalemes kristiešu dievnamos. Šo īpašo aicinājumu savā dzīvē izjutis mākslas vēsturnieks Khalids Hamdans. Pateicoties jaunā profesora aizrautībai, kristietību ar mozaīku starpniecību jau ir iepazinuši daudzi Jeruzalemes skolu audzēkņi, pārsvarā musulmaņi.

Khalids Hamdans, kurš kā brīvprātīgais darbojas Svētās Zemes franciskāņu kustodijas organizācijā Ats Pro Terra Sancta, jūt pamudinājumu iepazīstināt jauniešus ar citu reliģiju mākslu, lai tie spētu cienīt citas reliģijas un būtu miera kultūras veidotāji nākotnē.

Visbagātīgākā mozaīku ziņā ir Ģetzemanes bazilika, dēvēta arī par Nāciju baziliku. Līdz šim Khalids Hamdans uz šejieni ir atvedis 12 dažādu skolu skolēnus.

Svētās Zemes iedzīvotāji runā dažādās valodās. Vietējie kristieši un musulmaņi ikdienā lieto arābu valodu, ebreji ebreju valodu un ārzemnieki – pārsvarā angļu valodu. Arī skolas ir sadalītas pēc reliģiskās un lingvistiskās piederības, tāpēc ebreju bērni nezina arābu valodu, bet arābu bērni – ebreju valodu. Šo faktu papildina politiskā izolācija, kā rezultātā rodas sadursmes. Khalids atstāsta kādu savas dzīves epizodi. Pusaudža gados viņš strādājis kādā Jeruzalemes viesnīcas reģistrācijā, kur bieži ieradās arī ebreji. Pretēji musulmaņu kolēģu aicinājumam būt atturīgam, Khalids, kurš nedaudz bija iemācījies ebreju valodu, centies runāt ar ebreju klientiem viņu valodā. Valodas un kultūras zināšanas arī ebrejus tūlīt darījušas atvērtākus.

„Mēs dzīvojam cits citam blakus un nevaram cits citu ignorēt,” saka Khalids, taču, atšķirtību, saskaņā ar viņa teikto, vēlas valdības, un šī atšķirtība pārsvarā ir ideoloģiska.

I. Šteinerte/Asianews

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta