Kristus Vissvētākās Miesas un Asiņu svētki, ko Baznīca svinēja 30. maijā, Vatikānā
bija brīvdiena, bet Itālijā tie ir pārcelti uz svētdienu. Ceturtdienas vakarā pāvests
Svētā Jāņa Laterāna bazilikas laukumā vadīja Euharistijas svinības. Pēc tām viņš devās
tradicionālajā Vissvētākā Sakramenta procesijā pa Merulāna ielu uz Svētās Marijas
Lielāko baziliku. Sekošana, vienotība un dalīšanās – bija Franciska Svētās Mises laikā
teiktās homīlijas atslēgas vārdi. Viņš mudināja ticīgos sekot Jēzum, klausīties Viņā
un mācīties no Viņa solidaritātes īsto nozīmi.
Komentējot Lūkasa evaņģēlija
vārdus „Dodiet jūs viņiem ēst” (9, 13), pāvests mudināja ticīgos uzdot sev jautājumu:
Kā es sekoju Jēzum? Viņš uzsvēra, ka sekot Kristum nozīmē iziet no sevis un dzīvot
nevis tikai sev, bet dāvāt savu dzīvi Dievam un līdzcilvēkiem. Ļaužu pūļi sekoja Jēzum,
jo Viņš runāja kā tāds, kuram ir autoritāte, kura darbi saskan ar vārdiem, kurš rīkojas
saskaņā ar patiesību, atklāj cerības bezgalīgos apvāršņus un Dieva mīlestību.
Homīlijas
turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, ka Euharistija ir vienotības sakraments. Mēs,
ticīgie, nedrīkstam palikt ieslēgti savā individuālismā. Mēs esam aicināti uz komūniju
ar Kungu un citiem cilvēkiem. Savā laikā mācekļi ieteica Jēzum atlaist pūli, lai ietu
uz tuvākajiem miestiem un pilsētām nopirkt ēdamo. Mācekļi piedāvāja šķietami vieglāko
risinājumu: lai katrs domā pats par sevi. Šādam kārdinājumam esam pakļauti arī mēs
– atzina pāvests. Tā vietā lai parūpētos par otru cilvēku, mēs viņu aizsūtam projām,
dievbijīgi sakot „lai Dievs tev palīdz”, vai arī izsakot ne tik dievbijīgu vēlējumu,
proti, „lai tev veicas”. Taču Kristus rīkojas citādi. Viņš mācekļiem saka: „Dodiet
jūs viņiem ēst!” Ļaužu pabarošana bija dziļas komūnijas brīdis. Šajā kontekstā Francisks
aicināja ticīgos uzdot sev jautājumu, kā es izdzīvoju Euharistiju. Vai anonīmi vai
kā īstas vienotības ar Kungu brīdi, kā arī vienotības ar visiem brāļiem un māsām,
kuri dalās tajā pašā maltītē, momentu? Kādas ir mūsu Euharistiskās svinības?
Runājot
par trešo elementu, proti, dalīšanos, pāvests aicināja Baznīcu un visu sabiedrību
nebaidīties no solidaritātes. Būt solidāriem nozīmē nodot Dieva rīcībā to mazumiņu,
kas mums ir, uzticēt Viņam savas niecīgās spējas un iet pretī cilvēkiem. Tikai daloties
ar citiem, mūsu dzīve kļūs patiesi auglīga. Dievs mums dāvā sevi Euharistijā. Ja mēs
dalāmies ar to, kas mums ir un ar to, kas mēs esam, tad Dievs savā mīlestības varenībā
nonāk pie mums un mūsu trūkumu pārvērš bagātībā. Francisks mudināja ticīgos pajautāt
sev: Vai es ļauju, lai Kungs mani pārveido? Vai ļauju, lai Kungs man palīdz iziet
un lai palīdz nebaidīties sevi dāvāt, dalīties un mīlēt Viņu un citus? Pāvests aicināja
lūgties, lai piedalīšanās Euharistijā palīdz mums ik dienas sekot Kungam, būt par
vienotības instrumentiem un dalīties ar Viņu un saviem tuvākajiem tajā, kas mēs esam.
Tad mūsu dzīve kļūs patiesi auglīga.
Pusotru kilometru garo ceļu no Svētā
Jāņa Laterāna bazilikas uz Svētās Marijas Lielāko baziliku 76 gadus vecais Francisks
veica ejot kājām aiz Vissvētākā Sakramenta. Viņam ar aizdegtām svecēm sekoja vairāki
tūkstoši ticīgo. Daudzi pagodināja Euharistisko Jēzu, atrodoties ielas malā. Dievkalpojums
noslēdzās ar pāvesta svētību ar Vissvētāko Sakramentu.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta