Francisks: Evaņģēliju nevar sludināt bez prieka

Lai sludinātu Evaņģēliju ir vajadzīgs prieks, ko dāvā Svētais Gars. Viņš ir kristīgā prieka „autors”. 31. maija rītā Svētās Martas mājas kapelā Francisks vadīja dievkalpojumu. Kopā ar pāvestu Svēto Misi svinēja slovāku kardināls Jozefs Tomko, kā arī divi arhibīskapi no Indijas un Brazīlijas. Homīlijā pāvests runāja par prieku, kas ir stipro cilvēku tikums. Ar skumju nomāktām sejām nav iespējams sludināt Jēzu. Par prieku runā arī šodienai paredzētie Svēto Rakstu lasījumi. Pravietis Sofonija aicina: „Dziedi slavas dziesmas, Sionas meita, gavilē, Izraēl! Priecājies un līksmojies no visas sirds, Jeruzalemes meita! Kungs ir tavā vidū, tev vairs nebūs jābīstas ļauna”. Savukārt Evaņģēlijs vēsta par Elizabeti, kurai dzirdot Marijas sveicienu, priecīgi sakustējās bērniņš viņas miesā. Tas ir prieks, un prieks ir svētki. Pāvests atzina, ka kristieši nav pieraduši runāt par prieku un būt priecīgiem. „Domāju, ka biežāk mums patīk žēloties nevis priecāties” – sacīja Svētais tēvs. Prieku dāvā mums Svētais Gars.

„Svētais Gars mūs vada. Viņš ir prieka autors, prieka Radītājs. Un šis prieks Garā mums dāvā patieso brīvību – uzsvēra Francisks. – Mēs, kristieši, bez prieka neesam brīvi; mēs kļūstam par savu skumju vergiem. Lielais pāvests Pāvils VI ir teicis, ka Evaņģēlija vēsti nevar nest skumji, mazdūšīgi un bailīgi kristieši. Nē, nevar! Vai tas viss mums neatgādina bēres? Cik bieži kristiešu sejas līdzinās bēriniekiem nevis tādiem cilvēkiem, kuri iet slavēt un godināt Dievu? No sirds prieka izplūst slavināšana. To redzam Jaunavas Marijas dzīvē. Par to saka arī Sofonijs, Simeons, Anna. Tā ir Dieva slavināšana.”

Kā mēs slavējam Dievu? – jautāja pāvests, piebilstot, ka esam aicināti veikt sirdsapziņas izmeklēšanu attiecībā uz lūgšanu. Kāda ir mana lūgšana? Vai es slavēju Dievu? Francisks aicināja lūgties uz Jaunavu Mariju, lai māca mūs priecāties, slavēt un pateikties Dievam.

S. Krivteža / RV


Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio mājas lapu obligāta