Evaņģelizācijas īstais dzinējspēks ir Svētais Gars

Katru dienu no jauna uzticēsimies Svētajam Garam un ļausim Viņam mūs vadīt! Evaņģelizācija attiecas uz ikvienu no mums. Tas ir mans un tavs uzdevums! Katram jābūt Evaņģēlija vēsts lieciniekam īpaši ar savu dzīvi – šos vārdus pāvests adresēja vispārējās audiences dalībniekiem, kuri šodien atkal kuplā skaitā pulcējās Svētā Pētera laukumā. Uz tikšanos ar Svēto tēvu ieradās aptuveni 80 tk. svētceļnieku. Viņu vidū bija daudz dažādu Itālijas skolu skolēnu un Romas un Lacio futbola komandas. Katehēzes mācībā Francisks aplūkoja Credo formulu: „Es ticu vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai Baznīcai”. Viņš norādīja, ka pastāv cieša saikne starp Svēto Garu un Baznīcu. Šī jautājuma ietvarā pāvests pievērsās trīs svarīgiem elementiem: vienotībai, drosmei un lūgšanai. Uzrunājot angļu valodā runājošos svētceļniekus, viņš mudināja visus kristiešus lūgties par postošā tornado, kas skāra Oklahomas štatu (ASV), upuriem, sevišķi bērniem. „Lai Kungs mierina visus, sevišķi vecākus, kuri tik traģiskā veidā pazaudēja savus bērnus”, lūdzās Svētais tēvs.

Kas ir evaņģelizācijas dzinējspēks mūsu un visas Baznīcas dzīvē? – jautāja pāvests. Tas ir Svētais Gars, kurš dzīvina un vada Baznīcu. Tieši Viņš darbojas katrā Evaņģēlija lieciniekā. Viņš iedvesmo un palīdz atrast īstos vārdus īstajā brīdī, kā arī atver klausītāja sirdi Labās vēsts pieņemšanai. Tāpēc lai evaņģelizētu, mums jābūt atvērtiem Svētā Gara darbībai – uzsvēra Francisks. Mēs esam aicināti uzticēties Svētajam Garam! Tad, kad Svētais Gars nonāca pār apustuļiem, viņi izgāja no istabas, kurā no bailēm bija ieslēgušies, izgāja no sevis, tika pārveidoti un kļuva par Dieva brīnumdarbu drosmīgiem lieciniekiem.

Katehēzes turpinājumā pāvests pievērsās trīs svarīgiem punktiem. Svētā Gara darbības pirmais rezultāts ir vienotība – viņš uzsvēra. Svētais Gars palīdz pārvarēt augstprātību, šķelšanos un noslēgšanos sevī. Viņš atver cilvēku sirdi Dievam un citam uz citu. Kristietis iziet, lai sludinātu Dieva vārdu. Kopš Vasarsvētkiem jaunā valoda ir mīlestības valoda. Tā ir valoda, ko saprot visi. Svētā Gara valoda, Evaņģēlija valoda ir vienotības valoda, kas ļauj pārvarēt noslēgšanās un vienaldzību, šķelšanās un pretestības. Mums visiem vajadzētu uzdot sev jautājumu: Kādā veidā ļauju Svētajam Garam sevi vadīt, lai mana ticības liecība būtu vienotības un komūnijas liecība? Vai vidē, kurā es dzīvoju, nesu izlīgšanas un mīlestības vārdu, kas ir Evaņģēlijs? Dažreiz liekas, ka šodien mēs atkārtojam to pašu, kas notika Bābelē, proti, šķelšanās, nespēju saprasties, rīvēšanās, nenovīdību un egoismu. Ko es daru ar savu dzīvi? – jautāja Svētais tēvs. Vai veicinu vienotību sev visapkārt vai ar kritizēšanu un skaudību nesu tikai šķelšanos? Ko es daru? Padomāsim par to! – viņš mudināja. Sludināt Evaņģēliju nozīmē vispirms pašiem izdzīvot izlīgšanu, piedošanu, mieru, vienotību un mīlestību, ko Svētais Gars mums dāvā. Atcerēsimies Jēzus vārdus: No tā visi pazīs, ka esat mani mācekļi, ja jūsu starpā būs mīlestība.

Svētā Gara darbības otrais rezultāts ir drosme – turpināja Francisks. No Svētā Gara saņemam drosmi sludināt Kristus Evaņģēliju visos laikos un visās vietās. Pāvests atgādināja, ka Kungs piepilda cilvēka dzīvi ar svaigumu, cerību un prieku. Mēs, kristieši, esam aicināti pazemīgi un drosmīgi par to liecināt. Jēzus sludināšana sagādā prieku. Turpretī egoisms izraisa mūsos rūgtumu, skumjas un nospiež mūs.

Runājot par trešo elementu, Francisks atgādināja, ka evaņģelizācijai jāsākas ar lūgšanu. Mums, tāpat kā apustuļiem, jālūdz Svētā Gara gaisma. Tikai uzticīgas un ciešas draudzības attiecības ar Dievu ļaus mums iziet no sevis un būt par Evaņģēlija lieciniekiem – teica pāvests. Bez lūgšanas mūsu darbošanās pārvēršas par tukšu skriešanu. Tāpēc esam aicināti ik dienas atjaunot savu uzticēšanos Svētajam Garam, ļauties Viņa vadībai, lūgties, drosmīgi liecināt un tādā veidā būt par dievišķās vienotības veicinātājiem.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta