Svētais Gars atjauno, veicina harmoniju un dāvā drosmi misiju darbā

Ticīgo pārpildīts Pēdējo Vakariņu nams zem klajas debess – to varēja teikt par Svētā Pētera laukumu, runājot par Vasarsvētku rītu. Visi tika aicināti nebaidīties un atvērties Dieva apvāršņiem. Pāvesta vadītajās Euharistijas svinībās piedalījās ekleziālo kustību un jauno kopienu locekļi no visas pasaules. Kopā ar Francisku koncelebrēja 70 kardināli un bīskapi, un aptuveni 400 priesteri. Pāvesta homīlijas trīs atslēgas vārdi bija: jaunums, harmonija un misija. Tie visi saistās ar Svētā Gara darbību. Jauninājumi vienmēr rada mūsos zināmas bailes – atzina pāvests. Mēs jūtamies drošāk tad, kad viss jau iepriekš ir labi saplānots pēc mūsu pašu skatījuma un kad visu kontrolējam. Tā notiek arī attiecībās ar Dievu. Mēs Viņam sekojam un pieņemam Viņu, taču – līdz zināmai robežai. Mums ir grūti pilnībā paļauties uz Viņu un sevi atdot Viņam, ļaujot Svētajam Garam mūs vadīt. Mēs baidāmies, ka Dievs varētu likt iet pa jauniem ceļiem, prasot, lai izejam no saviem ierobežotajiem apvāršņiem un atmetam savu egoismu. Dievs, sevi atklājot, vienmēr atnes kaut ko jaunu – uzsvēra Francisks. Viņš mūs pārveido un prasa, lai Viņam uzticamies. Tad, kad Dievs ienes mūsu dzīvē jauninājumus, mēs patiesi sevi īstenojam un iemantojam autentisku prieku un mieru, jo Viņš mūs mīl un vēlas, lai mums būtu labi. Pāvests aicināja katru uzdot sev jautājumu, vai esam atvērti Dieva sagādātajiem pārsteigumiem.

Harmonijas avots ir Svētais Gars – sacīja Francisks. Varētu šķist, ka Svētais Gars ar harizmu un dāvanu dažādību rada haosu. Tieši otrādi, harizmas ir liela dāvana, jo Svētais Gars ir vienotības Gars, bet vienotība nav vienveidība. Pats Svētais Gars ir harmonija, un vienīgi Viņš var radīt dažādību. Tad, kad mēs paši tiecamies pēc dažādības, izraisām šķelšanos. Kad paši mēģinām veidot vienotību pēc saviem cilvēciskajiem plāniem, mēs nonākam pie vienveidības. Ja, turpretī, ļaujam, lai mūs vada Svētais Gars, tad bagātība, daudzveidība un dažādība nekad nekļūst par šķērsli, jo Viņš palīdz mums izdzīvot šo dažādību Baznīcas vienotībā. Ja mēs ejam uz priekšu kopā ar Baznīcu, tās ganu vadībā, kuri ir saņēmuši īpašu harizmu un kalpojumu, tad tā ir zīme, ka darbojas Svētais Gars. Tieši Baznīca man sniedz Kristu un ved mani pie Kristus. Paralēlie ceļi ir ļoti bīstami!

Runājot par misiju, pāvests uzsvēra, ka tās dvēsele ir Svētais Gars. Notikumi, kas Vasarsvētku dienā risinājās Jeruzalemē pirms 2000 gadiem, nav tikai pagātnes notikumi. Tie ir aktuāli arī šodien mūsu dzīvē. Jēzus deva Svēto Garu apustuļiem un Viņš grib, lai šo Garu saņemam arī mēs. Tieši Svētais Gars dod drosmi iet pasaulē un sludināt Evaņģēliju. Svētais Gars palīdz saskatīt apvārsni un mudina mūs doties uz eksistences perifērijām, lai tur sludinātu tur Kristu. Pajautāsim sev, vai mēs nenosliecamies uz noslēgšanos sevī, savā grupā, un vai ļaujam, lai Svētais Gars atver mūs misijai – mudināja Francisks, Vasarsvētkos uzrunājot jauno ekleziālo kustību un kopienu locekļus.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta