Evaņģelizācija nav prozelītisma veicināšana, bet tikšanās un patiesības Jēzū Kristū
atklāšana. Par to Francisks runāja dievkalpojuma laikā. Euharistijas svinībās piedalījās
arī kardināls Francisks Kokopalmerio. 8. marta rītā Svētās Martas mājas kapelā bija
sapulcējušies Vatikāna valsts tiesas un citu institūciju darbinieki. Homīlijā pāvests
skaidroja svētā Pāvila uzstāšanās Atēnu Areopāgā nozīmi. Tautu apustuli viņš nosauca
par «patiesu pontifiksu, tiltu nevis mūru veidotāju». Pāvils sludināja Jēzu
Kristu, ļaujot darboties Svētajam Garam. Viņš nesaka atēniešiem: «Šeit ir patiesības
enciklopēdija. Lasiet un pārdomājiet, un jūs iegūsiet patiesību. Nē! Patiesību nevar
ieslēgt enciklopēdijā. Patiesība ir tikšanās. Tā ir tikšanās ar Visaugstāko Patiesību
– Jēzu Kristu. Viņš ir Patiesība. Neviens no mums nav patiesības īpašnieks. Patiesību
saņemam tiekoties ar Jēzu» – teica pāvests.
Svētais tēvs norādīja, ka Pāvila
evaņģelizācijas metode balstās uz Skolotāja piemēru. Savas dzīves laikā Jēzus sarunājās
ar visiem cilvēkiem, arī grēciniekiem, muitniekiem, Svēto Rakstu zinātājiem. «Kristietim,
kurš vēlas nest Evaņģēlija vēsti, ir jāveic šis ceļš: jāuzklausa visi cilvēki» – atgādināja
pāvests. Viņš atsauca atmiņā bērnībā dzirdētos vārdus: «Uz to vai citu māju nedrīkst
iet, jo tur dzīvo nelaulātie cilvēki». Tie bija tādi kā izslēgšanas vārdi. «Nē, uz
turieni nevari iet, jo viņi ir sociālisti vai ateisti» – atcerējās pāvests, piebilstot,
ka tā bija sava veida ticības aizstāvēšana, taču ar mūru palīdzību, bet Kristus veido
tiltus».
Baznīca aug nevis prozelītisma, bet sludināšanas, ticības liecības
spēkā. Svētais Pāvils ticēja un paļāvās uz savu Kungu. Savukārt kristieši, kuri no
bailēm veido sev visapkārt mūrus, patiesībā apšauba savu ticību.
«Kad Baznīca
zaudē šo apustulisko drosmi, tā pārvēršas par pasīvu, sakārtotu un skaistu, bet neauglīgu
Baznīcu, jo ir zaudējusi vēlmi iziet ārā, iziet tur, kur daudzi cilvēki ir kļuvuši
par elkdievības, pasaulīguma, vājās domāšanas un citu lietu upuriem. Lūgsim šodien
svēto Pāvilu, lai viņš iedrošina, dāvā garīgo degsmi un nesatricināmu cerību. Kāds
varbūt teiks: Bet mēs varam arī maldīties. Uz priekšu! Ja arī nomaldīsies, tad celies
un ej tālāk – tāds ir mūsu ceļš. Tie, kuri neiet, jo baidās nomaldītos, maldās visvairāk»
– uzsvēra Francisks.