Priesteris P. Geddo: "Kristietis, kurš seko Jēzum, paliek jauns garā"

Aprīļa nogalē 60 priesterības gadus svinēja itāļu misiju žurnālists, avīzes Asianews dibinātājs Pjero Geddo. Jubileju viņš atzīmēja savā dzimtajā Trondzano ciematā, Verčello novadā Itālijas ziemeļos. Priestera svētības Pjero Geddo saņēma 1953. gada 28. jūnijā Milānas kastedrālē. Kopā ar citiem 119 kandidātiem viņu iesvētīja kardināls, svētīgais Idelfonso Šusters. Pēc 60 priesterībā pavadītajiem gadiem, misionārs šodien liecina, ka priesteris pārstāv Jēzu Kristu, un tas ir augstākais ideāls, uz kuru var tiekties cilvēks.

„Kļūstot vecāks, to apzinos aizvien vairāk un sekojot Jēzum, jūtos pilnīgi sevi īstenojis,” jubilejas reizē atzīst Geddo. Tāpat kā daudzus, arī viņu savulaik mākušas šaubas, krīzes brīži, apgrēkošanās un dažādas grūtības, sekojot Kunga aicinājumam, taču vienmēr nākusi apskaidrība, ka Viņš nekad nepamet, vienmēr piedod, mierina, apgaismo un sasilda sirdi, pavada, un dod spēku un prieku katru dienu atsākt gājumu pretim Viņa mīlestībai un Viņa atdarināšanai. „Tā ir kristīgās dzīves jaunība. Ķermenis noveco, taču kristietis, kurš seko Jēzum, paliek jauns garā. Arī slimības, dažādas neizbēgamības un neizdošanās, nesapratne no apkārtējo puses, Kristus sekotāju pārāk neapbēdina un nenocietina viņa sirdi,” saka jubilārs. Viņaprāt, visskaistākais kristīgās dzīves piedzīvojums ir katru dienu uzsākt ar jaunu sparu, jaunu entuziasmu, kaļot jaunus labestības, dāvināšanas, mīlestības plānus.

Priesteris Geddo piemin svētīgo Klementu Vismaru, kurš 65 gadus nodzīvoja Birmas cilšu vidū galējas nabadzības, karu un izolācijas apstākļos. Viņa līdzbrāļi no Pontifikālā misiju institūta liecināja: „Tēvs Klements nomira 91 gada vecumā, būdams joprojām jauns”.

Vēl viens kristīgā prieka iemesls priesterim, saskaņā ar tēva Geddo teikto, „ir vest Dievu pie cilvēkiem un cilvēkus pie Dieva, sniegt viņiem Dieva mīlestības dziļo un mierinošo pieredzi.” Studējot Verčello diecēzes seminārā un lasot grāmatas par misiju zemēm, radies paaicinājums atstāt skaisto dzimteni Itāliju un nest Jēzu tautām, kuras vēl nav iepazītas. Šis aicinājums bijis visnozīmīgākais pavērsiens viņa dzīvē, kas plaši pavēris visas cilvēces un kontinentu apvāršņus, vietas, kur divtūkstoš gadus pēc Kristus joprojām dzimst jaunas kristīgās kopienas.

1945. gada septembrī, 16 gadu vecumā Pjero Geddo ieradās Pontifikālajā Ārzemju misiju institūtā Milānā, lai no šejienes uzsāktu ceļu pie tautām. Pilsēta bijusi sabombardēta, cietušas arī misiju institūta telpas. Astoņi studiju un sagatavošanās gadi aizritējuši bez apkures, ar nepietiekamu un nabadzīgu ikdienas uzturu, sekojot regulai, kas prasīja atteikšanos, taču lielais ideāls nest Kristu tautām, studentiem deva iedvesmu, kas sildīja garu, nostiprināja brālību, piešķīra optimismu un cerību nākotnei.

Tūlīt pēc Priesterības sakramenta saņemšanas, saņemts arī norīkojums darbam Indijā, tomēr apstākļi pēkšņi mainījušies un jauniesvētītais ticis aicināts uzkavēties Itālijā, lai aprūpētu vecu priesteri, bijušo misionāru Ķīnā. Sākotnēji uzkavēties bija paredzēts gadu, bet vēlāk tā izvērtās par definitīvu. „Es ļoti cietu un sāku ieslīgt krīzē, taču nācās paklausīt,” šodien atceras tēvs Geddo. Dzīve ievirzījās tā, ka priesteris, kurš tik ļoti vēlējās doties uz tālām zemēm, lai sludinātu Kristus vēsti, kļuva par misiju žurnālistu. Laika gaitā Pjero Geddo sāka sadarboties arī ar laicīgajiem preses izdevumiem, radio un televīziju, un apbraukāt visus kontinentus, lai stāstītu par Dieva paveiktajiem brīnumu darbiem vietās, kur turpina dzimt Baznīca. Šodien, savā 84 gadu vecumā viņš nemitējas rakstīt, apkopojot no tāluma saņemtās liecības par labajiem augļiem, kas ienākušies no kādreiz dēstītās sēklas.

I. Šteinerte/Asianews

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta