Vispārējais lūgšanu nodoms maija mēnesī ir veltīts tiem, kuri nes atbildību par taisnīgumu
un tiesiskumu. Lai tie, kuri pārvalda tiesisko varu, vienmēr rīkojas objektīvi
un saskaņā ar sirdsapziņu.
Šai tēmai ir pieskārušies vairāki pāvesti.
1986. gada 20. martā svētīgais Jānis Pāvils II pieņēma audiencē Vatikānā juristu grupu
no Polijas. Runājot par viņu pienākumiem, pāvests teica: „Jautāt par ceļu nozīmē jautāt
par vērtībām, dzīvi un tās jēgu, aicinājumu un tā īstenošanu. Tas ir sirdsapziņas
jautājums”.
Benedikts XVI vēstījumā 40. Pasaules Miera dienā, kas tika atzīmēta
2007. gada 1. janvārī, pauž pārliecību, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem
mieram un saskaņai pasaulē ir personas cieņas respekts. Personas cieņa ir Dieva zīmogs
cilvēkam, kuru Viņš ir radījis pēc sava attēla un līdzības. Tā ir cilvēces kopības
zīme, mīlestības pret Dievu un cilvēku pamats. Šodien personas cieņu apdraud dažādas
maldīgas ideoloģijas. Nihilisms, materiālais vai reliģiskais fanātisms cenšas noliegt
patiesību par Dievu un cilvēku. Zinātnes un tehnikas, īpaši biomedicīnas, sasniegumi
tiek pārvērsti par egoistiskiem progresa un labklājības līdzekļiem.
Emeritētais
pāvests norāda, ka propaganda un personas cieņai nepieņemamu dzīves stilu akceptācija
vājina cilvēku prātu un sirdi. Tādā veidā pamazām tiek noslāpētas ilgas pēc mierīgas
kopdzīves. Tas viss nopietni apraud cilvēces nākotni. Tāpēc Baznīcas misija ir sludināt
Dzīvības Evaņģēliju. Baznīca atgādina to, ko Dievs ir ielicis katra cilvēka sirdī,
proti, norādījumus, saskaņā ar kuriem jārīkojas gan atsevišķiem indivīdiem, gan visai
sabiedrībai, lai pasaulē valdītu miers un harmonija. Rīkoties objektīvi un saskaņā
ar sirdsapziņu nozīmē ievērot katra cilvēka sirdī klātesošo dabisko likumu, ko atklāj
prāts, un kas izsaka cilvēka personas cieņu.
Misionārais lūgšanu nodoms aicina
pievērsties nākamo priesteru formācijas jautājumam. Lai Garīgie semināri, īpaši
misiju zemēs, veido priesterus pēc Jēzus Sirds parauga, pilnībā veltītus evaņģelizācijas
darbam.
2010. gada 18. oktobrī publicētajā Vēstulē semināristiem Benedikts
XVI uzsver, ka cilvēkiem vienmēr būs vajadzīgs Dievs, tai skaitā arī tehnikas un globalizācijas
laikmetā, jo bez Dieva cilvēka dzīve kļūst tukša un bezjēdzīga. Līdz ar to, ir vajadzīgi
arī priesteri, kuri dzīvo Dieva dēļ un ved pie Viņa savus laikabiedrus. Emeritētais
pāvests atgādina, ka seminārs tā ir kopiena, un ka vissvarīgākā lieta ceļā uz priesterību
ir personīgās attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu. Lai priesteris spētu pildīt savu uzdevumu
vest cilvēkus pie Dieva un veicināt ticīgo savstarpējo vienotību, viņam jau kā semināristam
jāiemācās dzīvot nemitīgā kontaktā ar Dievu. Īstenot Kunga aicinājumu „lūgties bez
mitēšanās” nenozīmē nemitīgi skaitīt lūgšanas, bet tas nozīmē nekad nezaudēt iekšējo
saikni ar Dievu. Svarīgi, lai diena iesāktos un noslēgtos ar lūgšanu, svarīgi uzticēt
Kungam visas savas rūpes un cerības, kā arī ieklausīties Viņā caur Svētajiem Rakstiem.
Attiecību ar Dievu veidošanas ceļā būtiskas lietas ir lūgšana un sakramenti. Taču
šo attiecību pats kodols ir Euharistija. Benedikts XVI atgādina, ka formācijas gadi
seminārā ir arī studiju un cilvēciskās nobriešanas laiks.
J. Evertovskis /
VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta