Darbs ir Dieva mīlestības plāna sastāvdaļa

Visiem adresēts aicinājums uz solidaritāti, valstu amatpersonām adresēts aicinājums rūpēties par to, lai visiem cilvēkiem būtu darbs, pamudinājums nekad nezaudēt cerību un nebaidīties par nākotni, prasība izskaust cilvēku izmantošanu, kā arī ierosinājums ticīgo ģimenēm kopā lūgties un katram kristietim atrast pēc iespējas vairāk laika Dievam – tie bija Franciska vispārējās audiences laikā teiktās uzrunas galvenie punkti. Uz tikšanos ar pāvestu 1. maija priekšpusdienā Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 70 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Romas ciemiņi varēja priecāties par saulaino un ļoti silto laiku. Īpaši daudz ticīgo bija no Polijas, jo šajā dienā aprit divi gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas. Francisks atgādināja, ka 1. maijā Baznīca svin sv. Jāzepa – strādnieku aizbildņa dienu, kā arī ar šo dienu iesākas Dievmātei veltītais mēnesis. Jāzepam un Marijai bija būtiska nozīme Jēzus dzīvē, un viņiem aizvien ir svarīga loma mūsu un visas Baznīcas dzīvē.

Katehēzes mācībā Svētais tēvs pievērsās diviem jautājumiem – darbam un Jēzus kontemplācijai.

Runājot par darbu, pāvesta norādīja uz tā lielo nozīmi. Ar darbu saistītās pūles labi pazina arī Jēzus, kurš auga Jāzepa un Marijas ģimenē, un no sava audžutēva iemācījās galdnieka amatu. Darbs ir daļa no Dieva mīlestības plāna – sacīja Francisks. Mēs esam aicināti rūpēties par visiem radītajiem labumiem un tādā veidā piedalīties radīšanas darbā. Svētais tēvs uzsvēra, ka darbs ir būtisks cilvēka personas cieņas elements, proti, pateicoties darbam mēs „ietērpjamies” cieņas drānās, tiekam apveltīti un piepildīti ar šo cieņu, un kļūstam līdzīgi Dievam. Radīti pēc Dieva attēla, strādājot mēs veidojam sevī un nostiprinām līdzību ar Viņu. Pateicoties darbam, mēs varam uzturēt sevi, savu ģimeni un veicināt visas sabiedrības labklājību.

Vispārējās audiences laikā pāvests pieminēja tos, kurus šodien skāris bezdarbs ar visām no tā izrietošajām sekām. Viņš atgādināja, ka bieži vien šīs problēmas cēlonis ir egoisms un savtīgās intereses, kad cilvēkam nerūp sociālais taisnīgums. Šajā sakarā Francisks vērsās pie visiem ar aicinājumu būt solidāriem. Amatpersonas mudināja darīt visu iespējamo, lai cilvēkiem atkal būtu darbs. Raugoties dziļāk, tas nozīmē rūpēties par katras personas cieņu – viņš paskaidroja, sevišķi aicinot visus nezaudēt cerību. Arī sv. Jāzeps piedzīvoja grūtības, taču viņš nekad nezaudēja paļāvību. Viņš vienmēr prata pārvarēt visas grūtības, būdams pārliecināts, ka Dievs nekad nevienu nepamet.

Uzrunas turpinājumā Svētais tēvs vērsās pie pusaudžiem un jauniešiem: „Esiet cītīgi savu ikdienas pienākumu veikšanā, studijās, darbā, uzticīgi draudzībā, čakli sniedziet cits citam palīdzību! Jūsu nākotne būs atkarīga arī no tā, kā būsiet pratuši izmantot šos tik ļoti vērtīgos savas dzīves gadus. Nebaidieties no pienākumiem un upuriem; nebīstieties par nākotni; paturiet dzīvu cerību, jo pie apvāršņa vienmēr ir gaisma”.

Jautājuma par darbu kontekstā pāvests norādīja uz kādu lielu mūsdienu problēmu, proti, darba verdzību. Daudzi cilvēki visā pasaulē ir kļuvuši par šī veida verdzības upuriem. Bieži vien sanāk tā, ka cilvēks kalpo darbam tā vietā, lai strādājot, viņš varētu dzīvot personas cienīgu dzīvi. „Pieprasu ticības brāļiem un māsām, un visiem labas gribas vīriešiem un visām sievietēm izlēmīgi nostāties pret cilvēku izmantošanu, kurā ietilpst arī darba verdzība”, sacīja Francisks.

1. maija katehēzes mācībā pāvests runāja ne tikai par darbu, bet arī par lūgšanu un attiecībām ar Dievu. Svētā Jāzepa ikdienas darbs noritēja klusībā. Viņa un Marijas uzmanības centrā bija tikai Jēzus. „Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama”, raksta evaņģēlists Lūkass (2, 19.51). Šos vārdus jāattiecina arī uz Jāzepu. Lai klausītos Kungu, jāiemācās Viņu kontemplēt, pamanīt Viņa pastāvīgo klātbūtni mūsu dzīvē – sacīja Francisks. Nepieciešams apstāties, lai ar Viņu sarunātos. Nepieciešams atrast laiku lūgšanai un tādā veidā ierādīt Viņam vietu savā dzīvē.

Klātesošos audiences dalībniekus, īpaši daudzos jauniešus, Svētais tēvs aicināja uzdot sev jautājumu: Cik daudz vietas savā dzīvē es ierādu Kungam? Vai es apstājos, lai ar Viņu uzturētu kontaktu? Tad, kad bijām mazi, mūsu vecāki radināja mūs iesākt un pabeigt dienu ar lūgšanu, lai iemācītu saskatīt, ka Dievs ar savu draudzību un mīlestību vienmēr mūs pavada. Atcerēsimies Kungu pēc iespējas biežāk savā ikdienā! – mudināja Francisks.

Tā kā maijs ir Dievmātei veltīts mēnesis, pāvests ticīgajiem atgādināja to, cik svarīga un skaista ir Rožukroņa lūgšana. Viņš ieteica, lai Rožukronis vai kāda lūgšana uz Jēzu un Mariju tiktu skaitīta kopā ģimenēs, draugu lokā un draudzēs. Kopīga lūgšana ir ļoti vērtīgs brīdis, jo tā stiprina ģimenes saites un draudzību.

J. Evertovskis / VR