Baznīca nav birokrātiska organizācija, bet gan mīlestības vēsture – teica pāvests.
24. aprīļa rītā Svētās Martas mājas kapelā Francisks vadīja dievkalpojumu. Tajā piedalījās
Vatikāna bankas (IOR) pārstāvji. Kopā ar pāvestu Svēto Misi svinēja arī Pontifikālās
Slimnieku un sanitāro darbinieku padomes emeritētais prezidents, kardināls Havjērs
Lozano Barragans. Skaidrojot šīs dienas Svēto Rakstu lasījumus par pirmo kristiešu
kopienu, kas strauji auga un izplatījās, pāvests teica: «Ceļš, ko Jēzus izvēlējās
savai Baznīcai, ir grūtību ceļš, Krusta ceļš, vajāšanu ceļš. Tas liek mums aizdomāties:
kas ir Baznīca?». Baznīca ir «kaut kas dziļāks» – sacīja pāvests, tūlīt uzsverot,
ka tie nebija mācekļi, kas to dibināja. Mācekļi ir Kristus sūtņi, un Kristu ir sūtījis
Dievs Tēvs.
«Redzam, ka Baznīca iesākās Tēva sirdī. Viņam pieder šī ideja –
mīlestības ideja. Tēvs iesāka mīlestības vēsturi, kas turpinās cauri gadsimtiem un
vēl nav beigusies. Mēs, Baznīcas locekļi, esam šīs mīlestības vēstures vidū. Ikviens
no mums ir mazs rinķītis lielās mīlestības ķēdē. Ja mēs to nesaprotam, tad mēs neko
nesaprotam, kas patiesībā ir Baznīca» – uzsvēra Francisks.
Pastāv kārdinājums
darīt visu, lai pieaugtu Baznīcas locekļu skaits, nogriežoties no žēlsirdības un mīlestības
ceļa – atzina pāvests. Taču Baznīca neaug ar cilvēcisko spēku. Daži cilvēki, nepareizi
sapratuši vēsturi un nomaldījušie no patiesā ceļa, sapulcināja armijas, lai sāktu
reliģiju karus. Taču tā ir pavisam cita vēsture. Tā nav mīlestības vēsture. Arī mēs
mācāmies no savām kļūdām un cenšamies atklāt mīlestības vēsturi – atzina Svētais tēvs.
Baznīca aug kā sinepju graudiņš, ka mīklā iejaukta rauga kripatiņa, tas ir, tā aug
bez skaļuma.
Kādas valsts prezidents Franciskam esot jautājis, cik liela ir
pāvesta armija. Viņš atbildējis, ka Baznīca neaug ar militāru, bet gan ar Svētā Gara
spēku. Jo Baznīca nav organizācija. Tā ir Māte. Un mēs esam daļa no mīlestības vēstures,
kas turpinās Svētā Gara spēkā. Mēs, visi kopā, esam ģimene Baznīcā, kas ir mūsu Māte
– piebilda pāvests.