Dzīve ir dota, lai to dāvātu citiem. Pāvesta katehēze un aicinājums panākt mieru Sīrijā

Šajā krīzes laikā neaizmirstiet tos, kuri cieš materiālo un garīgo trūkumu! Jūs, dārgie jaunieši, dzīvojiet ar plaši atvērtu sirdi! Nebaidieties tiekties pēc cēliem ideāliem! Dzīve mums ir dota, lai to dāvātu citiem – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Svētā Pētera laukums kārtējo reizi bija ļaužu pilns. Saskaņā ar apustuliskās prefektūras sniegto informāciju, uz audienci ieradās vairāk nekā 70 tūkstoši cilvēku. 24. aprīļa katehēzes mācībā Francisks pievērsās Credo vārdiem par Jēzus otrreizējo atnākšanu: „Un atkal godībā atnāks tiesāt dzīvos un mirušos”. Lai domas par pēdējo tiesu nerada mūsos bailes, bet pamudina pēc iespējas labāk izdzīvot tagadnes mirkli – vēlēja Svētais tēvs. Taču kādā veidā mums jāizdzīvo katrs savas dzīves mirklis, lai mēs būtu piepildīti un laimīgi? Atbildi uz šo jautājumu varam atrast pāvesta šodienas katehēzes mācībā.

Runājot par Kristus otrreizējo atnākšanu, Francisks aplūkoja trīs Mateja evaņģēlija fragmentus. Viņš skaidroja līdzību par desmit jaunavām, talentiem un pēdējo tiesu. Kas attiecas uz pirmo līdzību (sal. Mt 25, 1-13), tad Līgavainis, par kuru tiek runāts, ir Kungs, bet Viņa atnākšanas gaidīšana ir laiks, ko esam saņēmuši no Dieva. Mēs esam aicināti dzīvot nomodā, tas ir, turēt aizdegtas ticības, cerības un mīlestības lampas. Mēs esam aicināti atvērt savu sirdi labajam, skaistajam un patiesībai, un dzīvot saskaņā ar Dieva gribu, jo nezinām ne dienu, ne stundu, kad nāks Kristus. Pāvests atgādināja, ka no mums tiek prasīts, lai mēs būtu gatavi satikties ar Jēzu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē saskatīt Viņa klātbūtnes zīmes un uzturēt dzīvu savu ticību ar lūgšanu un sakramentiem. Neaizmigt, tas nozīmē, neaizmirst Dievu. Aizmigušu kristiešu dzīve ir skumja. Viņi nav laimīgi. Taču kristietim jābūt laimīgam, priecīgam. Šī prieka avots ir Jēzus. Tāpēc nedrīkstam gulēt! – mudināja Svētais tēvs.

Klausoties līdzību par talentiem (sal. Mt 25, 14-30), mēs varam pārdomāt par to, kā izmantojam no Dieva saņemtās dāvanas. Pirmie divi kalpi, kas saņēma talentus, laida tos apgrozībā un nopelnīja ar uzviju, bet trešais kalps, baidīdamies, savu talentu ieraka zemē. Viņš noslēdzās sevī. Pāvests paskaidroja, ka Kunga otrreizējās atnākšanas gaidīšana ir laiks, kurā esam aicināti darboties. Mums jārīkojas tā, lai no Dieva saņemtās dāvanas nestu augļus. Mēs nedrīkstam paturēt tās sev, bet jāizmanto Viņa paša godam, Baznīcas un citu cilvēku labumam. Mums nemitīgi jāstrādā pie tā, lai pasaulē vairotos labais. Francisks uzsvēra, ka tas ir svarīgi īpaši šodien šajās krīzes laikā. Svarīgi, lai mēs nenoslēgtos sevī un savus talentus neapraktu zemē, bet būtu atvērti, saskatītu citu vajadzības un steigtos citiem palīgā.

Tā kā laukumā bija daudz jauniešu, Svētais tēvs speciālus vārdus veltīja viņiem: „Jums, kuri atrodaties dzīves ceļa sākumā, jautāju: Vai esat domājuši par talentiem, ko Dievs jums ir devis? Vai esat domājuši, kā tos izmantot citu labā? Neaprociet savus talentus zemē! Tiecieties pēc augstiem ideāliem – tiem ideāliem, kas atver plašu mūsu sirdi, pēc kalpošanas ideāliem, kas vairos jūsu talentus. Dzīve mums ir dota nevis, lai to skopi turētu tikai sev, bet tādēļ, lai to dāvātu citiem. Dārgie draugi, dzīvojiet ar plaši atvērtu sirdi! Nebaidieties sapņot par lielām lietām!”

Līdzībā par pēdējo tiesu (sal. Mt 25, 31-46) evaņģēlists runā par avīm un āžiem. Pa labi tiks novietoti tie, kuri pildīja Dieva gribu, steigdamies palīgā izsalkušajiem, izslāpušajiem, svešiniekiem, kailajiem, slimajiem, un ieslodzītajiem, bet kreisajā pusē nonāks tie, kuri nebūs saviem tuvākajiem snieguši palīdzību. Dievs mūs tiesās pēc tā, cik mēs būsim bijuši žēlsirdīgi, kā mēs būsim Viņu mīlējuši savos brāļos, sevišķi, trūkumcietējos – teica pāvests. Protams, mums vienmēr jāpatur prātā to, ka pestīšanu saņemam no Dieva. Vieni paši neko nespējam paveikt. Viss ir žēlastība. Ticība ir Dieva dāvana. Tomēr, lai nestu augļus, mēs esam aicināti uz sadarbību ar Dieva žēlastību. Uzskaitot dažādas cilvēku kategorijas, Svētais tēvs apstājās pie svešiniekiem jeb ārzemniekiem. „Man prātā ir daudzi ārzemnieki, kas dzīvo šeit, Romas diecēzē. Ko mēs viņu labā darām?” – viņš jautāja.

Kristus mums atklāja Dieva žēlsirdību, kas glābj, taču mēs esam aicināti brīvi un konkrēti Dievam atbildēt. Mēs esam aicināti uzticēties Dievam un savā rīcībā vienmēr vadīties saskaņā ar ticību un mīlestību. Tātad, skats uz pēdējo tiesu palīdz mums labāk izdzīvot tagadnes mirkli. Šis laiks mums ir dots, lai katrā cilvēkā, īpaši vājajos un nabadzīgajos, saskatītu pašu Kristu, lai mēs rīkotos tā, lai viņiem būtu labāk, un lai mēs būtu nomodā lūgšanā un mīlestībā. Tad, kad pienāks mūsu dzīves noriets, Kungs varēs atzīt mūs par saviem uzticīgajiem un derīgajiem kalpiem.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests vērsās ar aicinājumu pie visas sabiedrības sakarā ar divu arhibīskapu nolaupīšanu un mieru Sīrijā. „Grieķu-pareizticīgo un sīru-pareizticīgo Alepo metropolītu nolaupīšana, par ko pienāk pretrunīgas ziņas, liecina par traģisko stāvokli, kādā atrodas dārgā sīriešu tauta, kur vardarbība un ieroči turpina sēt nāvi un ciešanas”, sacīja Francisks. Viņš apliecināja, ka lūdzas par abiem nolaupītajiem bīskapiem, lai iespējami drīzāk viņi atgrieztos pie savām kopienām. Svētais tēvs kārtējo reizi izteica aicinājumu izbeigt asins izliešanu, sniegt tautai nepieciešamo humanitāro palīdzību un pēc iespējas ātrāk rast krīzei politisku risinājumu.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta