Budslavas Brīnumdarītājas svētgleznai - 400

Jau vēstīts, ka šī gada 5. un 6. jūlijā Baltkrievijā tiks atzīmēta 400 gadu jubileja, kopš Brīnumdarītājas Dievmātes ikonas atrašanas Budslavā. Jubilejas reizē šeit ieradīsies arī pāvesta speciālais sūtnis, arhibīskaps Luī Torāns. Svinībām dots nosaukums „Marija – mūsu ticības Māte”. Kā teikts Baltkrievijas Katoliskās Baznīcas mājaslapā, garīga sagatavošanās jubilejai sākās pirms trim gadiem. Katrs no šiem gadiem tika pavadīts ar sekojošām tematiskām devīzēm „Marija – Dieva Tēva izvēlētā meita”, „Marija – Svētā Gara svētnīca” un „Marija – Pestītāja Māte”.

Pirms jubilejas pa dažādām Baltkrievijas draudzēm ceļo Budslavas Dievmātes ikonas kopija. Jubilejas dienās pāvesta sūtnis Budslavas Dievmātes svētnīcā pasvētīs krustu un piemiņas zīmi. Bez tam, uz svinībām nelielajā Baltkrievijas ciematā tiks atvestas arī svētās Terēzes no Bērna Jēzus relikvijas.

6. jūlijā svētceļnieku klātbūtnē notiks Baltkrievijas veltīšanas akts Jaunavas Marijas Bezvainīgajai sirdij.

Budslavas Dievmātes kults Baltkrievijā visplašāko izplatību guva XVII un XVIII gadsimtos. Šodien daudzi cilvēki pievēršas ticībai ar Budslavas Dievmātes starpniecību. Bernardīņu mūku klosteris un baznīca Budslavā pastāv kopš 1589. gada. Brīnumdarītājas ikona šeit atrodas kopš 1613. gada. Saskaņā ar klostera hronikām, ikonu Minskas vojevodam Janam Patsam 1598. gadā Romā uzdāvināja pāvests Klements VII. Vojevoda, kurš tikko bija pieņēmis kristietību, ikonas priekšā bieži lūdzās un ņēma to līdzi katrā ceļojumā. Pēc viņa nāves, attēlu pārmantoja vojevodas kapelāns, vēlāk – vikārs. 1613. gadā svētglezna tika uzdāvināta Budslavas baznīcai.

Budslavas Dievmātes vēsturi un brīnumus 1617. gadā ir aprakstījis Elevters Zelejevičs grāmatā „Debesu zodiaks virs zemes”. Viņš piemin, ka vairāki brīnumi ir bijuši aprakstīti uz papīra strēmelēm, kas piekārtas pie Budslavas baznīcas sienām, taču viņa veiktās izpētes laikā daudzas no šīm strēmelēm jau paspējušas izbalēt, citas ir izpostītas laikā, kad tikusi nojaukta vecā baznīca.

Budslavas Dievmātes kults bija izplatīts arī Lietuvas Bernarminas provincē. Mogilevas arhidiecēzē viņai bija veltīti vairāku dievnamu altāri. XX gadsimta sākumā, pēc bernardīņu padzīšanas no Budslavas, panīka gan baznīca, gan arī Dievmātes kults, līdz 90. gados uz šejieni atsākās brīvi ticīgo svētceļojumi. 1998. gadā daudzu cilvēku klātbūtnē kardināls Kazimirs Svjonteks kronēja svēto ikonu ar pāvesta Jāņa Pāvila II dāvinātajiem kroņiem Dievmātei un Bērnam Jēzum.

Attēls ar eļļas krāsām ir uzgleznots uz audekla, kas piestiprināts koka pamatnei. Ikonas lielums ir 72x65 cm. 1991. un 1992. gadā Brīnumdarītājas ikona tika atjaunota. Kristus Māte attēlā ir redzama līdz jostas vietai, tērpusies sarkanā apmetnī un ar baltu galvassegu. Seja ir pagriezta iesānis un tās viena puse atrodas ēnā. Uz kreisās rokas Dievmāte tur Bērnu Jēzu, kurš ir ietērpts baltās drēbēs un dzeltenā apmetnī. Bērna rokas ir izstieptas pretim Mātei, ar labo roku Viņš Māti svētī. Kreisajā rokā mazais Jēzus tur granātābolu – mūžīgās dzīves simbolu. Bērna skats ir tieši vērsts uz ikonas aplūkotāju.

Šodien Budslavas Brīnumdarītājas ikonu sedz sudraba apvalks, kurš izrotāts ar ornamentiem, kā arī dārgakmeņiem rotāti kroņi Dievmātes un Bērna Jēzus galvā. Apvalka malās ir skatāmi nelieli svētā Kazimira un svētās Jadvigas attēli.

1998. gadā, kronējot Dievmātes un Bērna Jēzus attēlu, kardināls Kazimirs Svjonteks teica: „Ja visus šos gadus Jūs nebūtu nesuši mieru un cerību apspiestajiem un pazemotajiem ļaudīm, vai viņi būtu nākuši meklēt Jūsu palīdzību? Cilvēki nepadevās, jo viņi ticēja, ka Jūsu palīdzībai un aizsardzībai nav robežu. Kad nebija iespējams ienākt baznīcā, ticīgie lūdzās pie tās sienām un blakus esošajā parkā… Daudzus gadus un gadu simteņus Baltkrievijas ļaudis ir vērsušies pie Jums, un meklējuši Jūsu aizsardzību un aizstāvību.”

I. Šteinerte/www.catholic.by