Svētdienas pēcpusdienā Svētā Jāņa Laterāna bazilikā notika pāvesta Franciska ingresa
svinības. Šī pontifikālā bazilika ir Romas bīskapa katedrāle. Svētās Mises sprediķī
pāvests runāja par Dieva žēlsirdību. Pirms ingresa svinībām Svētais tēvs atklāja plāksni
ar uzrakstu, kas vēstī, ka Romas vikariāta tuvumā esošais laukums tiek nosaukts svētīgā
Jāņa Pāvila II vārdā. Pāvests apbrauca laukumu, sveicot ticīgos, svētot bērnus un
slimniekus. Francisku sagaidīja Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Agostino Vallini.
Pāvests, skaļu aplausu pavadīts, sasveicinājās ar ratiņkrēslos sēdošajiem invalīdiem.
Kā atzina invalīdu pavadītāju organizācijas UNITALSI Romas nodaļas vadītājs Alessandro
Pinna, «tas bija Romas pilsētas apskāviens ar savu bīskapu». Kardināls Vallini aicināja
pāvestu apsēsties bīskapa sēdeklī. Kad Francisks to izdarīja, bazilikā atskanēja skaļi
aplausi.
Uzrunā Svētais tēvs uzsvēra, ka Dieva žēlsirdību bieži varam atklāt
Dieva pacietībā, ar kādu Viņš izturas pret katru grēcinieku. Tā bija arī ar neticīgo
Tomu, kuram Jēzus deva veselu nedēļu, lai viņš ieticētu augšāmcelšanās patiesībai.
«Savā dzīvē daudzas reizes esmu redzējis Dieva žēlsirdības seju, Viņa lielo pacietību
– teica Svētais tēvs. – Esmu redzējis arī daudzus cilvēkus, kuri drosmīgi meklē patvērumu
Jēzus rētās. Viņi saka: Kungs, es esmu šeit, pieņem manu nabadzību, paslēp savās rētās
manu grēku un nomazgā to savās asinīs. Un vienmēr redzēju, ka Dievs to dara: pieņem,
mierina, šķīstī, mīl. Dārgie brāļi un māsas, ļausim Dieva žēlsirdībai ietīt, apņemt
sevi. Uzticēsimies Jēzum, kurš ir pacietīgs un dāvā mums laiku, lai mēs atgrieztos
Viņa mājās, dzīvotu Viņa mīlestības rētās, ļautu Viņam mūs mīlēt un caur sakramentiem
pieņemtu Viņa žēlsirdību. Tad sajutīsim Viņa maigās mīlestības apskāvienu. Tad arī
paši būsim žēlsirdīgāki un pacietīgāki, spējīgi piedot un mīlēt».
Ceremonijas
laikā Francisks pieņēma Romas katoļu Baznīcas pārstāvju – bīskapu, priesteru, konsekrēto
personu un kristīgo laju – paklausības solījumu. Pēc dievkalpojuma pāvests no Laterāna
bazilikas balkona apsveica ārpus stāvošo ļaužu pūli. «Brāļi un māsas, labvakar! Pateicos
par jūsu klātbūtni šajās svinībās. Liels paldies! Aicinu jūs lūgties par mani. Man
ir ļoti vajadzīgas jūsu lūgšanas, neaizmirstiet par to. Paldies. Turpināsim ceļu kopā
– tauta un bīskaps. Iesim kopā uz priekšu ar Jēzus augšāmcelšanās prieku. Viņš vienmēr
ir kopā ar mums. Lai Dievs jūs svētī!»
Svinībās piedalījās Romas mērs Džovanni
Alemanno, pilsētas un Lacio apgabala valdības pārstāvji, kardināli, diecēzes palīgbīskapi,
priesteri, semināristi, konsekrētās personas un vairāki tūkstoši ticīgo.
Svētā
Jāņa Laterāna bazilika ir viena no četrām pontifikālajām bazilikām. Tā ir Romas bīskapa
katedrāle, kas tiek saukta arī par «visu Baznīcu māti». Bazilika uzcelta ceturtā gadsimta
sākumā (312-318). Laika gaitā svētnīca vairākas reizes sagrauta, atjaunota un pārveidota.
Tai mainīts arī nosaukums. Sākumā katedrāle nosaukta Vissvētākā Pestītāja vārdā, bet
sestā gadsimta beigās Gregors Lielais to veltīja diviem svētajiem – Jānim Kristītājam
un Jānim evaņģēlistam. Savu nozīmi svētnīca zaudēja laikā, kad pāvesti dzīvoja Aviņjonā.
Pēc atgriešanās Mūžīgajā pilsētā tā atkal kļuva par Romas bīskapa katedrāli, lai gan
galvenā svētnīca bija Svētā Pētera bazilika.
«Cik skaists ir Jēzus skatiens
uz mums, un kāds maigums! Nekad nezaudēsim paļāvību Dieva pacietīgajai žēlsirdībai!»
– interneta saziņas tīklā Twitter svētdien ierakstīja pāvests Francisks.
S. Krivteža / VR
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna
Radio obligāta