Francisks: "Nebaidīsimies būt un dzīvot kā kristieši!"

Miers ir Dieva mīlestības uzvaras pār ļauno auglis. Tas ir piedošanas auglis – sacīja pāvests, uzrunājot uz lūgšanu „Debesu Karaliene” sanākušos ticīgos. Saulainajā un siltajā Kunga Žēlsirdības svētdienā Svētā Pētera laukums bija ļaužu pilns. Uz tikšanos ar Francisku ieradās aptuveni 100 tk. cilvēku. Viņš uzsvēra, ka īstu mieru, tas ir, dziļu sirdsmieru cilvēks iemanto tad, kad saskaras ar Dieva žēlsirdības pieredzi. Augšāmceltā Kristus vārdi „Miers jums” nav tikai sveiciens vai vēlējums. Tā ir visdārgākā dāvana, ko Jēzus sniedz saviem mācekļiem pēc savas nāves un augšāmcelšanās. Svētais tēvs Francisks atgādināja, ka Kunga Žēlsirdības svētdienu iedibināja viņa priekšgājējs, svētīgais Jānis Pāvils II, kurš pārkāpa mūžības slieksni tieši šīs svētdienas priekšvakarā.

Skaidrojot Jāņa evaņģēlija fragmentu par neticīgo Tomu (sal. 20, 19-31), pāvests jautāja, kuri bija tie, kuri neredzēja, bet ticēja. Tie bija citi mācekļi, citi Jeruzalemes iedzīvotāji, kas ieticēja apustuļu un sieviešu liecībai paši nebūdami satikuši augšāmcēlušos Jēzu. „Tu ieticēji tādēļ, ka mani redzēji”, Jēzus teica Tomam. „Svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja” (Jņ 20, 29). Francisks norādīja, ka šie vārdi ir ļoti svarīgi. Viņš tos nosauca par „ticības svētību”. Visos laikos un visās vietās svētīgi ir tie, kuri, pateicoties Dieva Vārdam, ko sludina Baznīca un par ko liecina kristieši, tic, ka Jēzus Kristus ir iemiesotā Dieva mīlestība, iemiesotā Žēlsirdība. Tas attiecas uz katru no mums!

Uzrunas turpinājumā pāvests paskaidroja, ka Jēzus deva apustuļiem ne tikai savu mieru, bet arī Svēto Garu, lai viņi varētu izplatīt pasaulē grēku piedošanu. Runa ir par tādu piedošanu, ko var dāvāt vienīgi Dievs, un ko Jēzus nopelnīja ar savām asinīm. Augšāmcēlies Kristus sūta Baznīcu sludināt cilvēkiem grēku piedošanu un tādā veidā izplatīt mīlestības valstību, sēt mieru sirdīs, lai šis miers iesakņotos cilvēku savstarpējās attiecībās, dažādās sabiedriskajās grupās un institūcijās. Augšāmceltā Kristus Gars atbrīvo apustuļu sirdi no bailēm un pamudina viņus iziet no Pēdējo Vakariņu nama, lai sludinātu Evaņģēliju. Francisks vēlēja, lai arī mums būtu vairāk drosmes apliecināt savu ticību uz augšāmcēlušos Kristu. Nebaidīsimies būt kristieši un dzīvot kā kristiešiem pienākas! – viņš mudināja. Lai mums netrūkst drosmes iet un sludināt augšāmcēlušos Kristu, jo Viņš ir mūsu miers! Viņš panāca mieru ar savu mīlestību un piedošanu, ar savām asinīm un savu žēlsirdību.

Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgt Dievmātes aizbildniecību, lai viņa palīdz visiem – bīskapiem un Dieva tautai – staigāt ticības un cerības ceļus, un vienmēr paļauties uz Kunga žēlsirdību. Dievs mūs vienmēr gaida un mīl – apliecināja pāvests. Dievs samierināja mūs ar sevi caur sava Dēla asinīm un dāvā mums savu piedošanu katru reizi, kad vēršamies pie Viņa un to lūdzam. Paļausimies uz Viņa žēlsirdību!

Pēc lūgšanas „Regina Coeli” Francisks apsveica dažādas svētceļnieku grupas. „Dārgie brāļi un māsas, esiet Dieva žēlsirdības vēstneši un liecinieki!”, viņš mudināja. Pāvests sveica ticīgos, kuri piedalījās Romas diecēzes ģenerālvikāra kardināla Agostino Vallini vadītajā Svētajā Misē Santo Spirito in Sassia baznīcā Romā, pusaudžus un jauniešus no Parīzes, kā arī dažādu ekleziālo kustību un asociāciju locekļus, kuri 7. aprīlī sāka speciālu misiju Romas pilsētas laukumos. „Aicinu visus ienest Labo Vēsti katrā ikdienas dzīves jomā ‘lēnprātībā un bijībā’ (1 P 3, 16)”, teica Svētais tēvs. „Dodieties uz laukumiem un sludiniet mūsu Pestītāju Jēzu Kristu!”. Uzrunas noslēgumā Francisks novēlēja visiem Dieva svētību un gardas pusdienas.

J. Evertovskis / VR

Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta