Šogad aprit 4 gadi kopš tā laika, kad Akvilas pilsētu, Itālijā, satricināja spēcīgā
zemestrīce. 2009. gada 6. aprīlī gāja bojā 309 cilvēki. Daudzi palika bez pajumtes
un tika izpostīts pilsētas vēsturiskais centrs. Pieminot savus mirušos tuviniekus,
aptuveni 12 tk. pilsētas iedzīvotāju devās gājienā ar aizdegtām lāpām. Pēc tam tika
nosaukti visu 309 upuru vārdi un gaisā palaisti tikpat daudzi balti baloni. Runājot
par atjaunošanas darbiem, Akvilas arhib. Džuzeppe Molinari šodien ar nožēlu atzīst,
ka izdarīts ir pārāk maz. Akvilas iedzīvotājiem vēl joprojām ir sajūta, ka ir atstāti
„perifērijā”, par ko tagad runā jaunais pāvests Francisks. Pēdējais aicina pievērsties
pasaules perifēriju atjaunotnei. Arhib. Molinari, kā arī žurnālists Džustino Parisse,
kuram dabas katastrofā gāja bojā tēvs un divi dēli, norāda, ka Akvilas pilsētas centrs
aizvien nav atjaunots. Tomēr ne viens ne otrs nezaudē cerību. Pēc arhibīskapa domām,
cerība ir visa atslēga. Tā palīdz mums atbrīvoties arī no „sirds gruvešiem”. Jāsāk
ar sirds dziedināšanu, jāveido uzticēšanās gaisotne, konstruktīvs dialogs un sadarbība.
Savukārt žurnālists norāda, ka pilsētu jāatjauno pašiem akviliešiem, taču valstij
jāpiešķir vajadzīgie līdzekļi.
J. Evertovskis / VR
Tekstu izmantošanas
gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta