Jaunievēlētais pāvests Francisks vispārējā nodomā aicina ticīgos lūgties: Lai publiski
īstenota liturģijas svinēšana un lūgšana ticīgajiem kļūst par jaunas dzīves avotu.
Lūgšanu nodomu komentētāji arī šoreiz izmanto emeritētā pāvesta Benedikta
XVI uzrunu tekstus un vēstījumus. 2009. gada 7. janvāra vispārējās audiences laikā
Benedikts XVI mudināja visus kristiešus pagodināt Dievu ar savu ikdienas dzīvi un
darbiem. Toreiz savā katehēzes mācībā viņš pievērsās, kā pats apgalvoja, vienam no
svētā Pāvila mācības „interesantākajiem aspektiem”, proti, kultam, ko ticīgie ir aicināti
veltīt Dievam. Centrālā tēma apustuļa teoloģijā ir Kristus krusts, kas pilnībā atjauno
garīgo kultu. Vecās Derības kults sasniedz savu piepildījumu krusta upurī. Jēzus nāve
ir visaugstākais Dieva mīlestības akts. Augšāmceltā Kristus Miesa ir garīgais templis,
no kura izplūst dzīvā ūdens avots. Emeritētais pāvests paskaidroja, ka svētais Pāvils
lieto terminu „upuris”, runājot arī par kristieša konkrēto ikdienas dzīvi. „Brāļi,
es jūs lūdzu, nododiet savas miesas par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri” (Rom
12, 1). Parasti, ar upuri tiek saistīta nāve, taču šeit apustulis runā par upuri saistībā
ar dzīvi. Tie nav abstrakti vārdi, bet gan reāls pamudinājums. Kristietis ir aicināts
pagodināt Dievu savā ikdienas dzīvē visā, ko dara. Katrs vismazākais darbs var tikt
veikts Dievam par godu. Garīgais kults ietver sevī kalpošanu un pielūgsmi. Benedikts
XVI piebilda, ka mums ir jārīkojas saskaņā ar ticību un personas cieņu, sākot ar sevis
pārveidošanu no iekšienes, lai atvērtos jaunajai dzīvei Svētajā Garā.
Pasaules
Jauniešu dienu laikā Sidnejā 2008. gada 19. jūlijā Benedikts XVI tikās ar Austrālijas
bīskapiem, priesteriem, diakoniem, semināristiem un dažādu ordeņu un kongregāciju
novičiem. Emeritētais pāvests viņiem atgādināja, ka savas cilvēcības lielumu, šīszemes
dzīves noslēpumu un nākotnes likteni mēs varam izprast vienīgi Jēzū Kristū. Mēs dzīvojam
pasaulē, kur, brīvības vārdā, tiek mēģināts nolikt Dievu „pie malas” un ticību attālināt
no sabiedriskās dzīves. Taču pagātnes un mūsdienu vēstures pieredze skaidri apliecina,
ka jautājumu par Dievu nekad nav iespējams apklusināt. Bez tam, cilvēka dzīves reliģiskās
dimensijas neievērošana, vienaldzība pret to, īstenībā, iznīcina pašu cilvēku. Benedikts
XVI toreiz uzsvēra, ka ikvienas cilvēciskās realitātes vienīgā patiesā „mēraukla”
ir Kristus krusts un viņa mīlestības vēstījums. Krusts atklāj, ka mēs paši sevi varam
atrast tikai tad, ja dodam savu dzīvību, pieņemam Dieva mīlestību kā nepelnītu dāvanu
un rīkojamies tā, lai katram vīrietim un sievietei parādītu šīs mīlestības skaistumu
un atklātu patiesības gaismu, kas vienīgā nes pasaulei pestīšanu.
Misiju nodomā
pāvests Francisks aicina ticīgos lūgties: Lai misiju zemju vietējās Baznīcas
kļūst par cerības un augšāmcelšanās zīmi un instrumentu.
2012. gada 6.
janvārī izdotajā vēstījumā Pasaules Misiju dienā emeritētais pāvests Benedikts XVI
uzsver, ka Kristus mācība ir joprojām aktuāla. Tieši Evaņģēlijā varam atrast atbildes
uz cilvēka dziļākajiem nemierpilnajiem jautājumiem. Tāpēc visiem Baznīcas locekļiem
jāapzinās, ka sakarā ar plašo misiju darba lauku un mūsdienu sabiedrības sarežģīto
situāciju jāmeklē jauni veidi kā visefektīvāk nodot tālāk Dieva vārdu. Ko tas sevī
ietver? Vispirms to, ka katram kristietim un katrai draudzēm jāpievērš uzmanība savai
ticības atjaunotnei. Ja cilvēks satiek Kristu kā dzīvu Personu, kura remdē viņa sirds
slāpes, viņš nevar piedzīvotajā nedalīties ar citiem. Viņš gribēs dalīties priekā
par Dieva klātbūtni un darbību savā dzīvē. Šodien svarīgi, lai kristieši atjauno sevī
ticības dedzību un entuziasmu. Sevišķi tas attiecas uz zemēm ar senām kristīgajām
saknēm. Emeritētais pāvests atgādina, ka katrs kristietis ir Evaņģēlija liecinieks.
Ikviens ir aicināts sludināt, ka Kristus nomira un augšāmcēlās, lai atpestītu cilvēku
no ļaunuma un nāves varas. Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka sūtīja savu Dēlu. Ticība
mums ir dāvāta tādēļ, lai mēs tajā dalītos ar citiem. Benedikta XVI rakstītais minētajā
vēstījumā sakrīt ar Franciska līdz šim vairākkārt teikto par ticības tālāknodošanu.
Vispārējās audiences laikā, 3. aprīlī, jaunais pāvests uzsvēra, ka prieku par to,
ka Jēzus ir dzīvs, kā arī cerību, kas piepilda sirdi, nav iespējams paturēt sevī.
Kristietim tajā jādalās ar citiem.
J. Evertovskis / VR, Apostleshipofprayer
Tekstu izmantošanas gadījumā atsauce uz Vatikāna Radio obligāta